ARĒNA 2020
19 gadu vecumā ikviens vēlas un ir gatavs saklausīt nākotni - Jaunās mūzikas festivālam ARĒNA tā ir gan definīcija, gan sasniegtā vecuma slieksnis, gan jauns izaicinājums. Aicinām Jūs piefiksēt ARĒNU savā rudens kultūras kalendārā - klātienē no 24. oktobra līdz 7. novembrim!
Sekojiet mūsu FACEBOOK lapai!
BIĻEŠU PARADĪZES kasēs (tālr. 9000 2000),
koncertu norises vietās un
Festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Austrijas vēstniecības Latvijā, Gētes institūta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Radio un Whirlpool atbalstu.
Kaut, kā ierasts, ar pasaules elpu un vērienu, šogad festivāls galvenos akcentus licis uz lielisku pašmāju mūziķu koncertprogrammām un vairāku latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumiem, kā arī taustiņinstrumentiem visdažādākajās to izpausmēs.
Melnbalto taustiņu tembrālo noskaņu mirdzums ir pārsteidzoši krāsains un niansēts – no izsmalcinātā klavesīna līdz daudzveidīgajām klavierēm, un no koķetajām rotaļklavierēm līdz monumentālajam akordeonam un karaliskajām ērģelēm... Daudzveidīgs ir arī šīgada festivāla repertuārs un stilistiskās nokrāsas.
Festivālu ieskandinās dubultprogramma – sestdien, 24. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā muzicēs gan Akordeonistu trio dažādos žanros rūdītā Artūra NOVIKA vadībā, gan pavisam nesen Lielajai mūzikas balvai nominētais džeza pianists Edgars CĪRULIS duetā ar kontrabasistu Jāni RUBIKU, publiku iepazīstinot ar savu jaunāko veikumu – programmu LAIKA SVARS.
Trešdien, 28. oktobrī, interneta tiešraidē pirmizrādi piedzīvos Itālijā dzīvojošās latviešu komponistes un audiovizuālās mākslinieces Ievas KLINGENBERGAS opuss HIC ET NUNC, kura pieturpunkti ir pārdomas par skrejošo laiku, dažādiem vējiem un maskošanos, antīko kultūru mantojumu un pārlaicīgām vērtībām.
Piektdien, 30. oktobrī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcu pieskandinās divas spilgtas viesmākslinieces ar ārkārtīgi atšķirīgām koncertprogrammām. Vācijā dzīvojošā japāņu ērģelniece Mari FUKUMOTO (Mari Fukumoto) eksplozīvajā programmā SONUS EX MACHINA ērģeļu stabulēm ļaus sabalsoties ar virkni dažādos punktos izvietotiem skaļruņiem. Savukārt austriešu mūziķe Izabela ETENAUERE (Isabel Ettenauer) grandiozajām ērģelēm atbildēs ar variācijām par rotaļklavieru tēmu programmā THE JOY OF TOY, kurā ietverti šim salīdzinoši reti dzirdētajam instrumentam rakstīti skaņdarbi, vienlaicīgi ieskandinot pat vairākus šos izmērā nelielos instrumentus, priekšnesumu papildinot arī ar vokāliem un teatrāliem elementiem.
Svētdien, 1. novembrī, Reformātu baznīcā izcilā klavesīniste Ieva SALIETE aizrautīgi meklēs kontrapunktus, baroka dižgara Johana Sebastiana Baha mūziku līdznostatot mūsdienu skaņumākslai – pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos kā Gundegas Šmites zeltu apdziedošais opuss Aurum, tā arī Lindas Leimanes baroka fūgas iedvesmotais jaundarbs Ģeometriskais kontrapunkts klavesīnam un elektronikai, un jaunā versijā skanēs arī ar minimālismu asociētā amerikāņa Stīva Reiha leģendārais opuss Electric Counterpoint, kas oriģināli rakstīts ģitāristam Petam Metenijam (Pat Metheny).
Par savu jauno koncertprogrammu TILTI, kas otrdien, 3. novembrī skanēs LNB Ziedoņa zālē, Reinis ZARIŅŠ stāsta: “Skatīties uz vienu, skatīties uz otru, un pēkšņi ieraudzīt kopīgo – tāds ir mans ceļš ar TILTIEM. Programmas skaņdarbi paši par sevi man ir labi pazīstami, bet jaunums un pārsteigums ir ieraudzītās likumsakarības, kas tos pa pāriem velk vienu pie otra. Vai tas būtu muzikālais vārdu krājums, pianistiskās īpatnības, tematiskās saites vai vien neizskaidrojama deja vu izjūta, skaņdarbi tiešām sasaucas pāri gadsimtiem, valodām un kultūrām.” Latviešu pianisma lielmeistara lasījumā jaunas nianses izgaismosies Bēthovena, Šūberta, Kuperēna, Ligeti, Glāsa, Mesiāna un vēl citu skaņražu klaviermūzikā.
Līdzīgus tiltus savā daiļradē meklējis arī Bernards Benoliels (Bernard Benoliel), kura mūziku caurvij cieņpilnas un radošas atsauces uz vācu un franču romantisma opusiem. Ceturtdien, 5. novembrī pirmatskaņojumu piedzīvos viņa mūža darbs – INFINITY - EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM – rekviēms visiem māksliniekiem, kuru dzīves izpostījušas kara šausmas... Apjomīgo opusu latviešu publikai labi pazīstamā diriģenta Žolta NAĢA (Zsolt Nagy) vadībā atskaņos LNSO un VAK Latvija.
Savukārt no neierastāka skatu punkta Arēna aicina iepazīt Andri DZENĪTI – vairākkārt festivālā programmu krāšņojis ar spilgtiem skaņdarbiem, šoreiz talantīgais komponists publikas vērtējumam nodos dažādās tehnikās tapušus vizuālās mākslas darbus. Izstādīti LNB Izstāžu zālē, tie būs apskatāmi no 3. līdz 7. novembrim. Izstādes atklāšana otrdien, 3. novembrī, plkst. 17.30 - piedalās autors un Arvīds KAZLAUSKS (Arvydas Kazlauskas, saksofons).
Melnbalto taustiņu tembrālo noskaņu mirdzums ir pārsteidzoši krāsains un niansēts – no izsmalcinātā klavesīna līdz daudzveidīgajām klavierēm, un no koķetajām rotaļklavierēm līdz monumentālajam akordeonam un karaliskajām ērģelēm... Daudzveidīgs ir arī šīgada festivāla repertuārs un stilistiskās nokrāsas.
Festivālu ieskandinās dubultprogramma – sestdien, 24. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā muzicēs gan Akordeonistu trio dažādos žanros rūdītā Artūra NOVIKA vadībā, gan pavisam nesen Lielajai mūzikas balvai nominētais džeza pianists Edgars CĪRULIS duetā ar kontrabasistu Jāni RUBIKU, publiku iepazīstinot ar savu jaunāko veikumu – programmu LAIKA SVARS.
Trešdien, 28. oktobrī, interneta tiešraidē pirmizrādi piedzīvos Itālijā dzīvojošās latviešu komponistes un audiovizuālās mākslinieces Ievas KLINGENBERGAS opuss HIC ET NUNC, kura pieturpunkti ir pārdomas par skrejošo laiku, dažādiem vējiem un maskošanos, antīko kultūru mantojumu un pārlaicīgām vērtībām.
Piektdien, 30. oktobrī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcu pieskandinās divas spilgtas viesmākslinieces ar ārkārtīgi atšķirīgām koncertprogrammām. Vācijā dzīvojošā japāņu ērģelniece Mari FUKUMOTO (Mari Fukumoto) eksplozīvajā programmā SONUS EX MACHINA ērģeļu stabulēm ļaus sabalsoties ar virkni dažādos punktos izvietotiem skaļruņiem. Savukārt austriešu mūziķe Izabela ETENAUERE (Isabel Ettenauer) grandiozajām ērģelēm atbildēs ar variācijām par rotaļklavieru tēmu programmā THE JOY OF TOY, kurā ietverti šim salīdzinoši reti dzirdētajam instrumentam rakstīti skaņdarbi, vienlaicīgi ieskandinot pat vairākus šos izmērā nelielos instrumentus, priekšnesumu papildinot arī ar vokāliem un teatrāliem elementiem.
Svētdien, 1. novembrī, Reformātu baznīcā izcilā klavesīniste Ieva SALIETE aizrautīgi meklēs kontrapunktus, baroka dižgara Johana Sebastiana Baha mūziku līdznostatot mūsdienu skaņumākslai – pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos kā Gundegas Šmites zeltu apdziedošais opuss Aurum, tā arī Lindas Leimanes baroka fūgas iedvesmotais jaundarbs Ģeometriskais kontrapunkts klavesīnam un elektronikai, un jaunā versijā skanēs arī ar minimālismu asociētā amerikāņa Stīva Reiha leģendārais opuss Electric Counterpoint, kas oriģināli rakstīts ģitāristam Petam Metenijam (Pat Metheny).
Par savu jauno koncertprogrammu TILTI, kas otrdien, 3. novembrī skanēs LNB Ziedoņa zālē, Reinis ZARIŅŠ stāsta: “Skatīties uz vienu, skatīties uz otru, un pēkšņi ieraudzīt kopīgo – tāds ir mans ceļš ar TILTIEM. Programmas skaņdarbi paši par sevi man ir labi pazīstami, bet jaunums un pārsteigums ir ieraudzītās likumsakarības, kas tos pa pāriem velk vienu pie otra. Vai tas būtu muzikālais vārdu krājums, pianistiskās īpatnības, tematiskās saites vai vien neizskaidrojama deja vu izjūta, skaņdarbi tiešām sasaucas pāri gadsimtiem, valodām un kultūrām.” Latviešu pianisma lielmeistara lasījumā jaunas nianses izgaismosies Bēthovena, Šūberta, Kuperēna, Ligeti, Glāsa, Mesiāna un vēl citu skaņražu klaviermūzikā.
Līdzīgus tiltus savā daiļradē meklējis arī Bernards Benoliels (Bernard Benoliel), kura mūziku caurvij cieņpilnas un radošas atsauces uz vācu un franču romantisma opusiem. Ceturtdien, 5. novembrī pirmatskaņojumu piedzīvos viņa mūža darbs – INFINITY - EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM – rekviēms visiem māksliniekiem, kuru dzīves izpostījušas kara šausmas... Apjomīgo opusu latviešu publikai labi pazīstamā diriģenta Žolta NAĢA (Zsolt Nagy) vadībā atskaņos LNSO un VAK Latvija.
Savukārt no neierastāka skatu punkta Arēna aicina iepazīt Andri DZENĪTI – vairākkārt festivālā programmu krāšņojis ar spilgtiem skaņdarbiem, šoreiz talantīgais komponists publikas vērtējumam nodos dažādās tehnikās tapušus vizuālās mākslas darbus. Izstādīti LNB Izstāžu zālē, tie būs apskatāmi no 3. līdz 7. novembrim. Izstādes atklāšana otrdien, 3. novembrī, plkst. 17.30 - piedalās autors un Arvīds KAZLAUSKS (Arvydas Kazlauskas, saksofons).
Festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Austrijas vēstniecības Latvijā, Gētes institūta, Latvijas Radio un Whirlpool atbalstu.
Atskats uz ARĒNU 2019
Paldies māksliniekiem, atbalstītājiem un klausītājiem! Uz tikšanos 2020. gadā!
Ķeniņš un Quadra
Trešdien 30. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA aicina uz izcilā komponista Tālivalža Ķeniņa simtgadei veltītu koncertu ĶENIŅŠ UN QUADRA, kurā skatīsimies Rūtas CELMAS filmu Es neesmu klaidonis. Savukārt klavieru kvartets QUADRA atskaņos komponista Tālivalža Ķeniņa kvartetu, Oskara Herliņa jaundarbu un itāļu, angļu un amerikāņu komponistu Franko Donatoni (Franco Donatoni), Mortona Feldmana (Morton Feldman) un Bena Lanna (Ben Lunn) inovatīvos sacerējumus.Šogad svinam latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa (1919 –2008) simtgadi. Ķeniņš mācījies Latvijas konservatorijā pie Ādolfa Ābeles un Jāzepa Vītola, vēlāk Parīzes Nacionālajā konservatorijā. 1951. gadā pārcēlies uz dzīvi Kanādā, kur darbojies kā ērģelnieks, kordiriģents un pedagogs. Komponējis kora dziesmas, simfonijas, kantātes, svītas, koncertus, veidojis tautasdziesmu apdares. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis UNESCO prēmiju un Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
Klavieru kvartets QUADRA ir jauni, bet Latvijā jau atzīti profesionāļi, kaislīgi, enerģiski un aizrautīgi gan dzīvē, gan mūzikā.
Pianists Rihards PLEŠANOVS mūziku mācījies Gulbenes un Cēsu mūzikas skolās, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (EDMV) pie Anitas Pāžes, studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) prof. Sergeja Osokina klavieru klasē. Guvis godalgas konkursos Latvijā, Čehijā, Itālijā, Francijā un Rumānijā, koncertējis ar JVLMA orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Kremerata Baltica, Sinfonietta Rīga, Vidzemes kamerorķestri. Pirmatskaņojis Jēkaba Jančevska, Anitras Tumševicas, Lindas Leimanes jaundarbus.
Arvīds ZVAGULIS vijoļspēli mācījies EDMV un JVLMA pie prof. Andra Baumaņa. Uzstājies ar LNSO, Vidzemes kamerorķestri, Liepājas simfonisko orķestri, JVLMA u.c. orķestriem. Strādājis Sinfonietta Rīga, pašlaik ir LNSO 2. vijoļu grupas koncertmeistars.
Pēteris TRASUNS absolvējis Ināras Brīnumas alta klasi EDMV un JVLMA, ir vairāku konkursu laureāts. Sadarbojies ar LNSO, JVLMA un EDMV simfoniskajiem orķestriem, VAK Latvija, Cremerata Baltica, šobrīd ir Sinfonietta Rīga altu grupas koncertmeistars. Pirmatskaņojis Asijas Ahmetžanovas, Evijas Skuķes, Annas Ķirses, Imanta Zemzara u.c. latviešu un ārzemju komponistu jaundarbus.
Čellists Kārlis KLOTIŅŠ JVLMA ieguvis maģistra grādu gan kā solomākslinieks (pie prof. Eleonoras Testeļecas), gan kā kamermūziķis (pie prof. Agnes Sprūdžas). Uzstājies kopā ar JVLMA orķestri, LNSO, VAK Latvija, spēlējis Collegium Musicum Riga, ES Jauniešu orķestrī, Liepājas simfoniskajā orķestrī, Nordic Symphony Orchestra, Rīgas kamermūziķos. Šobrīd pilda Sinfonietta Rīga čellu grupas koncertmeistara pienākumus, ir Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta mūziķis, pasniedzējs P. Jurjāna un Jelgavas mūzikas skolās.
Klausies. Слушай. Listen
Nepieradināmie, pārsteidzošie improvizācijas meistari - Aleksandra LINE (dzeja), Artis ORUBS (sitaminstrumenti), Toms MIKĀLS (taustiņinstrumenti, efekti) un Dominiks VIŠŅAUSKIS (Dominykas Vyšniauskas, pūšaminstrumenti) - aicina uz koncertu Kalnciema ielas kvartālā trešdien, 23. oktobrī, plkst. 19.00.KLAUSIES. СЛУШАЙ. LISTEN ir starpdisciplinārs projekts, kurā improvizētas džeza mūzikas pavadījumā skan Aleksandras Lines dzeja. Projekta nosaukums ir ass un vienkāršs aicinājums ieklausīties gan mūzikā, gan dzejā – tekstos, kas oriģināli sacerēti trijās valodās. Laikā, kad lielākā daļa literāro darbu ir segmentēta samērā šauram mērķa auditorijas lokam, šāda pieeja vienu kultūras produktu ļauj patērēt plašākai mērķa auditorijai. Projekta unikalitāte slēpjas faktā, ka katrā uzstāšanās reizē rezultāts ir cits, nav divu vienādu koncertu, un programmu var klausīties atkal un atkal. Kopš 2016. gada tā skanējusi gan Latvijā, gan citviet, 2018. gadā iznācis grupas debijas albums 17, kas nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta Mikrofons.
ARĒNAS ārvalstu viesi šogad – vācu, austriešu un poļu kamermūziķi
Jaunās mūzikas festivālā ARĒNA šogad viesojas trīs ievērojami ārvalstu muzikālie kolektīvi. Tie ir ENSEMBLE MOSAIK (Vācija), AIRBORNE EXTENDED (Austrija) un KWARTLUDIUM (Polija), kas klausītājus iepazīstinās ar dažādu valstu jaunāko mūziku, tostarp atskaņojot arī latviešu komponistu Oskara Herliņa un Edgara Rubeņa jaundarbus.
ENSEMBLE MOSAIK kopš dibināšanas 1997. gadā kļuvis par nozīmīgu spēlētāju laikmetīgās mūzikas interpretu vidū. Grupa apliecinājusi sevi kā daudzveidīga apvienība, kas papildu izcilajām instrumentālajām prasmēm izceļas ar radošu individualitāti un nebeidzamu prieku eksperimentēt. Blakus tematiski būvētiem koncertiem katru gadu Ensemble Mosaik veido jauno komponistu portretus, savu radošo enerģiju ansamblis iegulda arī topošo komponistu un instrumentālistu izglītošanā, veidojot meistarklases dažādās pasaules valstīs, tostarp Vācijā, Itālijā, Krievijā, Ēģiptē, Indijā un ASV. Nozīmīga vieta ansambļa darbā ir vizuālajai mākslai un teātrim, kā arī sadarbībai ar citu nozaru un mūzikas žanru profesionāļiem.
Koncertā Rīgā, svētdien, 20. oktobrī, plkst. 17.00 Rīgas Reformātu baznīcā dzirdēsim zviedru komponistes Līsas Streihas (Lisa Streich) darbu Safran (2017) vijolei un motorizētām klavierēm, irāņu skaņraža Ezana Katibi (Ehsan Khatibi) Stitching II (2017) flautai, klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm, itāļu autores Klāras Janotas (Clara Iannotta) The People Here Go Mad. They Blame the Wind (2013/14) klarnetei, čellam, klavierēm un mūzikas lādītēm, ansambļa vadītāja Enno Popes (Enno Poppe, Vācija) skaņdarbu Trauben (2005) vijolei, čellam un klavierēm un igaunietes Elisas Hallikas (Elis Hallik) To Become a Tree (2016) flautai, klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76447
AIRBORNE EXTENDED radies 2013. gadā kā Ensemble Airborne paplašinājums. Tā nosaukums ietver norādi uz lidojumu un visai precīzi reprezentē grupas smalko, netveramo, gaistošo būtību. Ansambļa instrumentu arsenālā ir arfa, klavesīns, desmit blokflautas un četras flautas, kuru smalkais salikums rada ēterisku skaņas kvalitāti. Tas ir lielisks sākumpunkts jūtīgai un niansētai jaunu tonālo kombināciju meklēšanai – prom no tradicionālā priekšstata par šo instrumentu piederību senajai mūzikai, apliecinot, ka tie lieliski iederas arī laikmetīgās mūzikas interpretēšanā. Ansambļa sastāvā ir četras izcilas kamermūziķes, vairāku starptautisku konkursu laureātes. Flautiste Elena GABRIELLI Venēcijā un Grācā studējusi mūziku un filozofiju. Regulāri uzstājas dažādu kameransambļu sastāvos Austrijā un Itālijā. Klavesīniste Sonja LEIPOLDE studējusi Zalcburgas un Vīnes mūzikas augstskolās, kur mācījusies arī klavieru un flautas spēli. Regulāri uzstājas solistes ampluā, savā radošajā darbībā īpašu uzmanību velta baroka un laikmetīgajai mūzikai. Dibinājusi ansambli Les roses sauvages, kas īpaši pievērsies 17. un 18. gs. komponistu – sieviešu darbu atskaņošanai. Flautiste Karolīne MAIRHOFERE mācījusies Lincā un Vīnē, ASV un Nīderlandē, šobrīd ar mūzikas augstskolām saistīta kā pedagoģe. Regulāri koncertē Eiropas valstīs, Amerikā un Āzijā. Arfiste Jūlija Reta studējusi Minhenes un Vīnes mūzikas augstskolās, savu profesionālo karjeru attīstījusi orķestros Austrijā un Norvēģijā, kā solomāksliniece koncertējusi Eiropā, Japānā, Ķīnā un Dienvidkorejā.
ARĒNAS koncertā otrdien, 29. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā Airborne Extended izpildījumā dzirdēsim Margaretas Feretas-Petrikas (Margareta Ferek-Petric, Horvātija / Austrija) Firewalk with(out) you (2017), Hannesa Keršbaumera (Hannes Kerschbaumer, 1981, Itālija / Austrija) not.to (2017), Aleksandera Kaizera (Alexander Kaiser, 1985, Itālija / Austrija) The difficulty of crossing a field II (2017), Robertas Laco Valencuelas (Roberta Lazo Valenzuela, 1991, Čīle) PS.: the key is under the rug II (2018), Annas Klēres (Ann Cleare, 1983, Īrija) I am not a clockmaker either (2009), Mehmeta Ali Uzunselvi (Mehmet Ali Uzunselvi, 1980, Turcija) Parallel textures (2018) un Oskara Herliņa (1980, Latvija) jaundarba pirmatskaņojumu. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76449
KWARTLUDIUM, kura sastāvā spēlē Varšavas, Budgoščas un Gdaņskas mūzikas akadēmiju absolventi, savā darbībā koncentrējas uz jaunu, talantīgu komponistu popularizēšanu visā pasaulē. Kvarteta iestudētās programmas izskanējušas tādos būtiskos pasaules mēroga mūzikas notikumos kā Pekinas Modernās mūzikas festivāls (Ķīna), Tegu laikmetīgās mūzikas festivāls (Dienvidkoreja), Ensemble Europa Ķelnē (Vācija), Musica Viva Lisabonā (Portugāle), Starptautiskais laikmetīgās mūzikas festivāls Varšavas rudens, Musica Polonica Nova Vroclavā, Audio-Art un Unsound Krakovā, Jaunās mūzikas dienas Gdaņskā, Laikmetīgās mūzikas laboratorija un Ad libitum Varšavā (Polija). Tāpat ansamblis koncertējis arī Austrālijā, ASV, Lielbritānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Itālijā, Slovākijā, Ukrainā, Gruzijā, Krievijā un Turcijā.
Kwartludium koncertā sestdien, 2. novembrī, plkst. 17.00 Rīgas Reformātu baznīcā skanēs poļu komponistu Pjotra Pešata (Piotr Peszat) Real life proof (2018), Kšistofa Voleka (Krzysztof Wołek) Amplified, What is There (2018), Tadeuša Vielecka (Tadeusz Wielecki) Multiple image (2016), Vojceha Blažejčika (Wojciech Błażejczyk) General theory of relativity (2018) un latviešu skaņraža Edgara Rubeņa (1983) jaundarbs. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76451
Trīs pieturas Koncertceļojumā ar trolejbusu
Atklājot Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA, sestdien, 19. oktobrī, plkst. 12.00 pieturā Esplanāde Brīvības bulvārī 23 klausītājus pulcēs īpašais ARĒNAS trolejbuss, kas ļaus klausītājiem ērti nokļūt trīs koncertos.Pirmais no tiem būs Elizabetes BALČUS (flauta, balss, elektronika) performance AIZLIEGTAIS AUGLIS sestdien, 19. oktobrī, plkst. 12.30 klubā The Mill, kur klausītāji varēs pārliecināties, ka frīdžeza flautas improvizācijas mūzikā iespējams apvienot ar pārpasaulīgu balsi, elektropopa bītus ar eksperimentālu elektro-drīmpopu, bet organiskus augļus un dārzeņus pārvērst midi signālos un spēlēt kā sintezatoru.
Tālāk ARĒNAS trolejbuss vedīs klausītājus uz Žaņa Lipkes muzeju, kur plkst. 14.30 notiks kolektīvas improvizācijas un meditācijas stunda SAPŅU SKAŅU DARBNĪCA neparasto skaņu ekspertu, komponistu Jēkaba NĪMAŅA, Marinas GRIBINČIKAS un skaņu arhitekta Maksima ŠENTEĻEVA vadībā. (Vēl viens Sapņu skaņu darbnīcas seanss notiks plkst. 12.30.)
Trešajā koncertceļojuma pieturā AUZIŅŠ, ČUDARS & ARUTYUNYAN. SIRDS KATEDRĀLE plkst. 17.00 Rīgas Reformātu baznīcā dzirdēsim Krista Auznieka (1992) jaundarba pasaules pirmatskaņojumu Kārļa AUZIŅA (saksofons), Matīsa ČUDARA (ģitāra) un Ivara ARUTJUNJANA (bungas) izpildījumā. Tā būs kompozīcija četrās daļās, ko komponists radījis, iedvesmojoties no lielu personību filozofiskām idejām – to vidū ir gan Hermaņa Heses Stikla pērlīšu spēles tēli, gan Raiņa un Aspazijas ideāli, gan Martas Nusbaumas filozofiskā pārliecība, gan autora paša izjūtas un asociācijas.
Ceļojuma laikā izsmeļošu informāciju par mūziku, mūziķiem un muzicēšanu sniegs trolejbusa vadītājs Andris DZENĪTIS – viens no talantīgākajiem un radošākajiem savas paaudzes latviešu komponistiem, kas darbojas arī kā mūzikas aprakstnieks, pedagogs un gleznotājs, un pats atzīst, ka labprāt strādā arī dārzā, brauc ar traktoru un gatavo ēst.
Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas festivālu mērķprogramma un Whirlpool Corporation. Koncertu biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
ARĒNA 2019
Klavesīns, blokflautas, elektronika, arfa, skanošs milzu sapņu ķērājs, no slēpēm taisīta ģitāra, kanalizācijas trubu taures, dziedoši dārzeņi, runātais vārds... Šie oriģinālie skaņrades avoti, netradicionāli ansambļu sastāvi, improvizācija, džezs un arvien jauni pārsteigumi mūsdienu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumos jūs gaida Jaunās mūzikas festivālā ARĒNA 2019, kas notiks Rīgā no 19. oktobra līdz 2. novembrim!
Festivāla uzmanības lokā šoreiz būs krāsaina kamermūzika. ARĒNU atklās KONCERTCEĻOJUMS AR TROLEJBUSU. Pie tā stūres būs komponists Andris Dzenītis, kurš klausītājus pavadīs uz trim koncertiem. Pirmais no tiem būs Elizabetes BALČUS (flauta, balss, elektronika) performance AIZLIEGTAIS AUGLIS sestdien, 19. oktobrī, plkst. 12.30 klubā The Mill, kur klausītāji varēs pārliecināties, ka frīdžeza flautas improvizācijas mūzikā iespējams apvienot ar pārpasaulīgu balsi, elektropopa bītus ar eksperimentālu elektro-drīmpopu, bet organiskus augļus un dārzeņus pārvērst midi signālos un spēlēt kā sintezatoru. Žaņa Lipkes muzejā tikmēr (arī plkst. 12.30) klausītājus pulcēs kolektīvas improvizācijas un meditācijas stunda SAPŅU SKAŅU DARBNĪCA neparasto skaņu ekspertu, komponistu Jēkaba NĪMAŅA, Marinas GRIBINČIKAS un skaņu arhitekta Maksima ŠENTEĻEVA vadībā. Šī radošā izrāde notiks divreiz, un uz otro seansu plkst. 14.30 dosies arī ARĒNAS trolejbuss. Trešajā koncertceļojuma pieturā AUZIŅŠ, ČUDARS & ARUTYUNYAN. SIRDS KATEDRĀLE plkst. 17.00 Rīgas Reformātu baznīcā dzirdēsim Krista Auznieka (1992) jaundarba pasaules pirmatskaņojumu Kārļa AUZIŅA (saksofons), Matīsa ČUDARA (ģitāra) un Ivara ARUTJUNJANA (bungas) izpildījumā. Tā būs kompozīcija četrās daļās, ko komponists radījis, iedvesmojoties no lielu personību filozofiskām idejām – to vidū ir gan Hermaņa Heses Stikla pērlīšu spēles tēli, gan Raiņa un Aspazijas ideāli, gan Martas Nusbaumas filozofiskā pārliecība, gan autora paša izjūtas un asociācijas.
ARĒNĀ šogad dzirdēsim arī citus latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumus. Austriešu kameransamblis AIRBORNE EXTENDED sagatavojis divus no tiem – Santas Bušs un Oskara Herliņa kompozīcijas, kas izskanēs otrdien, 29. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā. Ansambļa oriģinālā instrumentu sastāva (arfa, klavesīns, desmit blokflautas un četras flautas) izpildījumā skanēs arī citu – itāļu, īru, turku un čīliešu – mūsdienu komponistu darbi. Trešdien, 30. oktobrī, plkst. 19.00 klavierkvartets QUADRA, savukārt, atskaņos Oskara Herliņa jaundarbu, kas ietverts programmā ĶENIŅŠ UN QUADRA, kurā klausīsimies arī izcilā komponista Tālivalža Ķeniņa kvartetu un itāļu, angļu un amerikāņu komponistu inovatīvos sacerējumus. Latviešu publikai nozīmīgs būs arī elektroakustiskais koncerts IMAGE IN SOUND sestdien, 2. oktobrī, plkst. 17.00 Rīgas Reformātu baznīcā, kurā poļu ansamblis KWARTLUDIUM pirmatskaņos Edgara Rubeņa jaundarbu.
Ar ārzemju – zviedru, irāņu, itāļu, vācu un igauņu – jaunāko mūziku svētdien, 20. oktobrī, plkst. 17.00 Rīgas Reformātu baznīcā iepazīstinās vācu grupa ENSEMBLE MOSAIK, kas papildu izcilajām instrumentālajām prasmēm izceļas ar radošu individualitāti un nebeidzamu prieku eksperimentēt. Savukārt, vārda mākslā trešdien, 23. oktobrī, plkst. 19.00 Kalnciema kvartālā mūs aicinās ieklausīties programma DZEJA UN DŽEZS. KLAUSIES. СЛУШАЙ. LISTEN. Tas ir starpdisciplinārs projekts, kurā Aleksandras Lines dzeju improvizētas džeza mūzikas pavadījumā izpilda džeza mūziķi ar starptautisku pieredzi: Artis ORUBS (sitaminstrumenti, perkusijas) Toms MIKĀLS (taustiņinstrumenti, efekti) un Dominiks VIŠŅAUSKIS (Dominykas Vyšniauskas, pūšaminstrumenti, Lietuva). Šis projekts ir unikāls ar to, ka katrā uzstāšanās reizē rezultāts ir cits, nav divu vienādu koncertu, un programmu var klausīties atkal un atkal.
Tiekamies ARĒNĀ! Biļetes Biļešu paradīzes kasēs.
ARĒNA 2018 atvadās līdz nākamajam rudenim
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA 2018 ir noslēdzies. Paldies mūsu atbalstītājiem: Valsts Kultūrkapitāla fondam, Rīgas domei, VEF Kultūras pilij, LENsemble, Opera Hotel & SPA, Liepājas pilsētas kultūras pārvaldei, Whirlpool Corporation, klubam Nemiers, RedCab Taxi, PAT, VIACULTURE un Latvijas Radio! Tiksimies 2019. gadā!
ARĒNAS īpašie viesi - Kymatic Ensemble no Krievijas
ARĒNAS īpašie viesi šogad ir KYMATIC ENSEMBLE no Krievijas. Ar talantīgajiem mūziķiem tiksimies sestdien, 3. novembrī, plkst. 19.00 Hotel Promenade Hika zālē, Liepājā un svētdien, 4. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā, kā arī festivāla ARĒNA tradicionālajā pasākumā KLUBU NAKTS piektdien, 2. novembrī, plkst. 21:00 klubā Nemiers.
KYMATIC ENSEMBLE ir Maskavā dibināts ansamblis, kura patiesi unikālajā un ļoti īpašajā skanējumā klasisko instrumentu skanējums apvienojas ar baroka instrumentu tembriem, kā arī tautas instrumentu krāsām un elektronikas piedāvātajām iespējām... Kolektīvā apvienojušies mūziķi, kas studējuši klasisko mūziku un ir spēcīgi improvizācijā. Ansambļa repertuārā ir gan 20. un 21. gadsimta opusi, gan baroka laikmeta pērles, kā arī īpaši viņiem radīti jaundarbi, mūsdienu komponistu mūzika un brīvās improvizācijas, arī starpžanru darbi un multimediāli mākslas piedzīvojumi... Viņus īpaši interesē arī mākslu sintēze, kamdēļ nereti KYMATIC ENSEMBLE savus koncertus papildina ar vizuālās mākslas elementiem, deju vai video, un arī citām multimediālām mākslas formām, un koncertē ne vien koncertzālēs, bet arī citās telpās, bieži vien ar saviem klausītājiem tiekoties, piemēram, mākslas galerijās... Šis arvien plašāku rezonansi un panākumus gūstošais ansamblis koncertējis pa visu Krieviju, sadarbojoties ne vien ar komponistiem, bet arī video māksliniekiem, horeogrāfiem, vizuālās mākslas pārstāvjiem, literātiem, režisoriem...
Kymatic Ensemble programmas bieži vien ir ne vien klasiski koncerti, bet arī konceptuāli izstrādāti mākslas darbi, būvējot tiltus starp gadsimtiem un dažādu laikmetu un cilvēku idejām, un nereti izvēršas par visu maņu aktivizējošiem piedzīvojumiem vai uzrunā ar savu mierpilni meditatīvo noskaņu.
Pirmoreiz viesojoties Latvijā, KYMATIC ENSEMBLE vēlas savas kaimiņzemes klausītājus uzrunāt ar programmu, kurā vienotā mākslinieciskā veselumā atplauktu viņu īpašā skaņa - caur klasisko, etnisko un baroka instrumentu saspēli, arī elektronikas klātbūtni, klausītājus ievedot vēl nepieredzētā skaņu piedzīvojumā, kurā saplūst atskaņas no baroka mūzikas, tautasdziesmu aizkustinošais vienkāršums un sirsnība, pārsteidzoši saistoša improvizācija un mūsdienu mūzikas dzīvā elpa.Tā ir arī reta iespēja nepastarpinātā klātienē sastapt mūsdienu krievu komponistu mūziku, kas jau labu laiku kā guvusi milzīgus panākumus citviet pasaulē, bet Latvijā vēl nav skanējusi.Koncertos dzirdēsim Alekseja Sjumaka (Алексей Сюмак), Annas Pospelovas (Анна Поспелова), Alekseja Nadžarova (Алексей Наджаров), Antona Izgagina (Антон Изгагин), Dmitrija Mazurova (Дмитрий Мазуров), Dmitrija Remezova (Дмитрий Ремезов) un citu krievu komponistu skaņdarbus un jaundarbu pirmatskaņojumus, kā arī improvizācijas.
Pirmo reizi uz vienas skatuves tiksies kamermūzikas virtuozi trio ART-i-SHOCK un ALTERA VERITAS
Otrdien, 30. oktobrī, VEF Kultūras pils Kamerzālē uz vienas skatuves pirmo reizi tiksies spilgtākie Latvijas kamermūziķi – trio ART-i-SHOCK un kameransamblis ALTERA VERITAS. Jaunajā programmā ALTERA SHOCK vēl nebijušā skanējumā baudīsim gan dzirdētus latviešu komponistu skaņdarbus, gan divus pasaules pirmatskaņojumus.
Smalks humors un dziļdomīgas pārdomas, rotaļīgs prieks un radošs šoks, deva provocējoša pārsteiguma un apgarojošs miers, citādas patiesības meklējumi un jaunatklāšanas gars... Šajā programmā pirmoreiz satiekas divi latviešu kamermūzikas giganti – trio ART-i-SHOCK un kameransamblis ALTERA VERITAS! Katrs unikāls sastāva un skanējuma ziņā, kopā tie veido gluži jaunu un absolūti oriģinālu spēku, kura radošais potenciāls iedvesmojis ne tikai Latvijā vien dzīvojošos komponistus...
Jaunajā programmā ALTERA SHOCK dzirdēsim Kristapa Pētersona skaņdarbu Rīgas nakts čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem, Santas Ratnieces Nattergalen čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem, Ērika Ešenvalda Cryptic, Agneta Krilova - Bērziņa Quid est veritas?, kā arī divus jaundarbu pasaules pirmatskaņojumus – Gundegas Šmites Ūdens pulksteņi un Dimitra Maronidis Mise en abyme elektronikai un ansamblim.
Trio ART-i-SHOCK koncertprogrammas ir kontrastiem un muzikāliem eksperimentiem bagātas. Sadarbojoties ar komponistiem, mākslinieces pilnveido un paplašina oriģinālmūzikas repertuāru, kas sarakstīta čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem, aktīvi veicina jaunu skaņdarbu tapšanu. To interpretācijas raisījušas kritiķu sajūsmu par mūziķu rūpīgu iedziļināšanos katrā darbā, laikmetīgās mūzikas niansēti smalkiem atskaņojumiem un tehnisko meistarību. Trio radošajā ikdienā ietilpst aktīva koncertēšana Latvijas reģionos un ārpus tās: kameransamblis ir uzstājies Norvēģijā, Igaunijā, Lietuvā, Albānijā, Gibraltārā, Ķīnā. 2017. gadā ART-i-SHOCK tikai nominēts Lielajai mūzikas balvai par izcilu sniegumu kamermūzikā, un tas ir arī Latvijas Radio 3 Klasika un Dzintaru koncertzāles rezidējošais ansamblis. Sadarbojoties ar nacionālo ierakstu apgādu Skani, pērn nācis klajā arī ART-i-SHOCK pirmais albums.
ALTERA VERITAS, kas latīņu valodā nozīmē cita patiesība, savu radošo darbību raksturo ar vārdiem – jaunā mūzika, kamermūzika, cita patiesība par kokli, akordeonu un flautu. Kameransamblis tika izveidots 1999. gadā ar mērķi atskaņot mūsdienu latviešu komponistu oriģinālmūzikas programmas netradicionālam un pasaulē unikālam instrumentu sastāvam un tas ir rezultējies ar panākumiem. Teju 20 gadu laikā Latvijas un ārvalstu komponisti ALTERA VERITAS veltījuši vairāk nekā 80 kompozīcijas. Kvartets aktīvi koncertē gan Latvijā, gan ārzemēs, pārstāvot Latviju tādos starptautiskos pasākumos kā Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās Portugālē, Baltijas dienās Vācijā, festivālos un koncertos Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Norvēģijā u.c. ALTERA VERITAS radošā darbība atzinīgi novērtēta arī Latvijā, 2003. gadā saņemot Lielo mūzikas balvu un laikraksta Diena Gada balvu kultūrā 2005. gadā. Šobrīd kameransamblī muzicē Anda Eglīte (kokle un basa kokle), Ieva Mežgaile (kokle un basa kokle), Artūrs Noviks (akordeons) un Andis Klučnieks (flauta).
Pasaules pirmatskaņojumi Lietuvas LENsemble izpildījumā Rīgas Reformātu baznīcā
Čells, piecas trompetes un divi taustiņinstrumenti, kuru varā ir likt atbalsoties simtiem virtuālu tembru... Tik unikāls un intriģejošs ir sastāvs, ar kādu Latvijā pirmoreiz viesojas allaž mainīgais LENsemble / Lietuvos Ansamblių Tinklas un tikpat pārsteidzošs ir arī viņu izvēlētais repertuārs – tīrs baltiešu, vācieša un amerikānietes oriģinālkompozīcijas jeb mūzika reāliem un virtuāliem instrumentiem...
Koncertā MŪZIKA REĀLIEM UN VIRTUĀLIEM INSTRUMENTIEM. TIMBRE UNITY AND TIMBRE MASSES 21. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā dzirdēsim Rolanda Kronlaka, Egidijas Medekšaites (Egidija Medekšaitẻ), Tomasa Hummela (Thomas Hummel) un Vikinta Baltaka (Vykintas Baltakas) jaundarbu pasaules pirmatskaņojumus, kā arī Džūlijas Volfas (Julia Wolfe) divas jau iepriekš atskaņotas kompozīcijas.
Rolands Kronlaks par savu jaundarbu "Up in the Air" 2 trompetēm, klavierēm un elektronikai saka: “"Up in the Air" divām trompetēm, klavierēm un elektronikai ir nedaudz eklektisks autora kompozicionālo ideju atspoguļojums, kuru raksturo funkcionāli mainīgs ansambļa instrumentu lietojums un spēles ar makroinstrumenta ideju, piesātināta harmoniskā valoda un augsta muzikālo “notikumu” intensitāte. Virtuālo instrumentu materiāls (pārsvarā ir izmantotas dažādas flautas spēles paņēmienu un trompešu surdīņu skaņas) ievijas atsevišķās epizodēs, papildinot un veidojot dialogu ar ansambļa skanējumu. Skaņdarbs ir artikulēts uz faktūras, laika izjūtas un instrumentu mijiedarbības ziņā kontrastējošiem posmiem, vienlaikus visai bieži izmantojot sākotnējās harmoniskās secības pārveidojumus.”
Rolands Kronlaks (1973) studējis JVLMA, Ģederta Ramana un Jura Karlsona kompozīcijas klasēs. Vēlāk papildinājies Parīzes IRCAM kompozīcijas un elektroniskās mūzikas kursā (1998-99), kā arī Berlīnes Hansa Eislera Mūzikas akadēmijā pie Hanspetera Kiburca (2004-2006). Kronlaka mūzika ir skanējusi koncertos un festivālos Latvijā, Krievijā, Nīderlandē, Vācijā un Francijā, tostarp tādu kolektīvu kā Nieuw Ensemble, Court-Circuit Ensemble, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un citu interpretācijās. Šobrīd Rolands Kronlaks ir JVLMA asociētais profesors, pārzinot kompozīcijas un mūzikas tehnoloģiju jomas.
Shipsea un domubiedri VEF Kultūras pilī
Otrdien, 23. oktobrī, plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē uz īpašu notikumu ARĒNĀ aicina neparasti radošais un talantīgais mūziķis SHIPSEA (Jānis Šipkēvics) ar saviem domubiedriem.
"Koncerts Arēnā man būs pavisam īpašs, jo piedzīvošu satikšanos ar sev ļoti tuviem cilvēkiem - kā dzīvē, tā mūzikā. Esmu ļoti gandarīts radīt un uzstāties uz vienas skatuves ar niansēto un inteliģento bunguvīru Rūdolfu Dankfeldu, Eviju Vēberi - dievišķas balss un analogi elektronisku ierīču pārvaldītāju, dzīves komponistu un ģitāristu Matīsu Čudaru, kā arī Miķeli Putniņu - Ezeru un skaņu dzīļu pārzinātāju. Mēs spēlēsim kompozīcijas, kuras savulaik radušās kā mani dzīves novērojumi, bet nu jau kļuvuši par mūsu visu kopīgu sakāmo,” runājot par gaidāmo koncertu, atzīst Shipsea (video).
Spilgti, izcili un oriģināli latviešu mūziķi, kuru vārdus un darbus atpazīst arī bez gariem komentāriem... Domubiedri, kas kļuvuši par draugiem, un spēj radoši iedvesmot ne tikai viens otru, bet arī spārnot ikkatru, kam laimējas klātienē piedzīvot viņu radošo lidojumu... Rūpīgi pārdomātas detaļas te savijas ar burvīgu mirkļa izjūtu, ļaujoties improvizācijas valdzinājumam un aizraujošai savstarpējai saspēlei, un pārsteidzoši drosmīgi eksperimenti eleganti koķetē ar aizkustinoši sirsnīgu vienkāršību...
Programmā - Deivida Lenga (David Lang), Mārtiņa Brauna, Niko Mjūlija (Nico Muhly), Imanta Kalniņa mūzika, dziesmas ar Viljama Batlera Jeitsa (William Butler Yeats), Federiko Garsijas Lorkas (Federico García Lorca), un Agneses Krivades dzeju, kā arī Jāņa Šipkēvica jaundarbi.Koncertā piedalīsies Jānis Šipkēvics, Matīss Čudars, Evija Vēbere, Miķelis Putniņš un Rūdolfs Dankfelds.
ARĒNU 2018 atklās Juris Āzers un Guntars Freibergs
17. Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA sestdien, 20. oktobrī, Vidzemes koncertzālē Cēsis atklās sitaminstrumentu virtuozi Juris Āzers un Guntars Freibergs. Viņi ieskandinās ARĒNU ar savu jauno programmu TEXTURE OF GROOVE, ko rīdzinieki, savukārt, varēs dzirdēt sestdien, 27. oktobrī, VEF Kultūras pils Kamerzālē.
Pulsējošas emocijas un pārsteidzošas ritma spēles, saviļņojoša ekstāze un hipnotisks pārpasaulīgums, neapturams dzinējspēks, kas iekustina ķermeni un rosina prātu, un paliek atmiņā uz ilgu laiku... Mūzika, kuru autoru biogrāfijās un radošajā darbā savdabīgi atbalsojas Argentīna, Izraēla un Amerika, arī slavenais Parīzes IRCAM un Londonas multikulturālās vēsmas, un divi latviešu sitaminstrumentālisti, kuri meistarību kaldinājuši ne vien dzimtajā Latvijā, bet arī pie izciliem pedagogiem Krievijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā un Vācijā, protot savaldzināt klausītājus un apžilbināt starptautiskas žūrijas tuvās un tālās zemēs...
Ar programmu TEXTURE OF GROOVE abi jaunie un talantīgie sitaminstrumentālisti vēlas izcelt Latvijas koncertpraksē salīdzinoši maz apspēlētu, bet jaudīgu mūzikas fenomenu – grūvu. Tā ir tā ritmiskā un melodiskā dzinējspēka izjūta, kas iedarbojas arī ķermeniski, liekot sist kāju vai kustēties līdzi mūzikas pulsācijai. Grūvs ir ārkārtīgi uzrunājošs, viegli saprotams un iedarbīgs mūzikas izteiksmes elements, kam šajā koncertprogrammā tiks pievērsta īpaša uzmanība, parādot, cik dažādos un krāsainos veidos komponisti apspēlējuši groove jēdzienu sitaminstrumentu mūzikā.
Koncertprogrammā skanēs komponistu Alehandro Vinjao (Alejandro Viñao), Džeikoba Drakmena (Jacob Druckman) un Avnera Dormena (Avner Dorman) darbi, kuros būs dzirdamas visplašākās mūsdienu mūzikas spektra krāsas – sākot no Kloda Debisī impresionisko skaņu gleznu iespaida līdz pat minimālisma un modernisma tehniku pielietojumam.
Juris Āzers un Guntars Freibergs izglītību ieguvuši prestižākajās Eiropas mūzikas augstskolās. Sitaminstrumentālistu dueta pirmā satikšanās mūzikā notika 2016. gada Sansusī festivālā koncertprogrammā ar marimbai sarakstīto repertuāru (galvenokārt japāņu garā), kas izpelnījās neviltotu klausītāju atzinību. Juris Āzers pašlaik studē maģistrantūrā Berlīnes Hansa Eislera Mūzikas augstskolā un regulāri uzstājas laikmetīgā mūzikas ansambļa United Berlin sastāvā, kuru vada viena no pasaulē pazīstamākajām Krievijas diriģēšanas zvaigznēm Vladimirs Jurovskis. Guntars Freibergs latviešu publikai jau ir pazīstams ar savu skatuves harismu un mākslinieciski virtuozo spēli, iegūstot arī Latvijas Lielās mūzikas balvas nomināciju 2011. gadā par spožu debiju.
ARĒNA 2018
Valsts simtgadē Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA centrā latviešu un mūsu kaimiņvalstu mūzika un mākslinieki.
Pulsējošas emocijas un pārsteidzošas ritma spēles, saviļņojoša ekstāze un hipnotisks pārpasaulīgums, neapturams dzinējspēks, kas iekustina ķermeni un rosina prātu... Tāds būs ARĒNAS atklāšanas koncerts sestdien, 20. oktobrī Vidzemes koncertzālē Cēsis, kur uzstāsies divi latviešu sitaminstrumentu virtuozi Juris Āzers un Guntars Freibergs ar programmu TEXTURE OF GROOVE. 27. oktobrī programma skanēs arī VEF Kultūras pilī.
Spilgti, izcili un oriģināli latviešu mūziķi Jānis Šipkēvics, Matīss Čudars, Evija Vēbere, Miķelis Putniņš un Rūdolfs Dankfelds apvienojušies programmā SHIPSEA UN DOMUBIEDRI. Rūpīgi pārdomātas detaļas te savijas ar burvīgu mirkļa izjūtu, ļaujoties improvizācijas valdzinājumam un aizraujošai savstarpējai saspēlei, un pārsteidzoši drosmīgi eksperimenti eleganti koķetē ar aizkustinoši sirsnīgu vienkāršību... Koncerts otrdien, 23. oktobrī VEF Kultūras pilī.
Latviešu kamermūzikas giganti – trio ART-i-SHOCK un kameransamblis ALTERA VERITAS festivāla klausītājiem šogad piedāvā programmu ALTERA SHOCK, kas tapusi sadarbībā ar kamermūzikas ciklu COME PRIMA. Smalks humors un dziļdomīgas pārdomas, rotaļīgs prieks un radošs šoks, deva provocējoša pārsteiguma un apgarojošs miers, citādas patiesības meklējumi un jaunatklāšanas gars – tas viss otrdien, 30. oktobrī VEF Kutūras pilī.
Ar intriģējošu sastāvu – čells, piecas trompetes un divi taustiņinstrumenti – Latvijā pirmoreiz viesosies mūsu kaimiņi LENsemble jeb “Lietuvas ansambļu tīkls”, kas 21. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā atskaņos baltiešu, vācu un amerikāņu komponistu oriģinālkompozīcijas jeb MŪZIKU REĀLIEM UN VIRTUĀLIEM INSTRUMENTIEM.
Tāpat ARĒNAS viesu vidū šogad arī Maskavā dibinātais KYMATIC ENSEMBLE, kura īpašajā skanējumā klasisko instrumentu balsis apvienojas ar baroka instrumentu tembriem, tautas instrumentu krāsām un elektronikas piedāvātajām iespējām. 3. novembrī Liepājā un 4. novembrī Rīgā ansamblis piedāvā retu iespēju iepazīties ar mūsdienu krievu komponistu mūziku, kas jau guvusi ievērojamus panākumus citviet pasaulē, bet Latvijā vēl nav skanējusi.
Made in Belgium
Intelektuāla un emocionāla izklaide profesionāli nevainojamā un artistiskā izpildījumā - to sola ansamblis ARANIS no Beļģijas, kas ar programmu NO BALKĀNIEM LĪDZ DŽEZAM. MADE IN BELGIUM ceturtdien, 19. oktobrī, plkst. 19.00 uzstāsies VEF Kamerzālē, Rīgā.
Virtuozi balansējot uz mūsdienu skaņu mākslas, Balkānu, klezmeru, panku, džeza un tango mūzikas stilistikas robežām, instrumentālais sekstets iepazīstina ar savas zemes jaunāko mūziku. Latvijas publikai šie Beļģijā mītošie autori varētu būt arī būtisks jaunatklājums, kamdēļ intriga un iespēja sastapties ar ko unikālu ir jo lielāka.
Programmā Peters Vermērs (Peter Vermeersch), Jans Keikens (Jan Kuycken), Kūns van Rois (Koen van Roy), Mārtens van Ingelghems (Maarten Van Ingelghem), Ananta Rosensa (Ananta Roosens), Vards de Vlēshauvers (Ward De Vleesschouwer), Boki, Joriss Vanvinkenroje (Joris Vanvinckenroye) u.c.
Vestarda Šimkus improvizācijas
Trešdien, 18. oktobrī, plkst.19.00 Zirgu ielas koncertzālē pirmo reizi Latvijā, izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus atskaņos improvizāciju programmu - IMPROVIZĀCIJAS. PIERAKSTĪTĀS UN BRĪVĀS.
Vestarda Šimkus improvizāciju stilistika sakņojas gan laikmetīgajā mūzikā, gan džezā, arī pasaules mūzikā un senajā mūzikā, meklējot kopīgo un atšķirīgo... Turpat līdzās arī Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena un Franča Šūberta fantāzijas jeb pierakstītās improvizācijas. Tajās izcilie meistari, kas bijuši arī izslavēti pianisti - improvizētāji, atļaujas brīvi klejot pa dažādām noskaņām, tonalitātēm un skaņu rakstiem, vedot klausītājus sev līdzi pretī nezināmajam.
Latviešu džeza svīta II
Otrdien, 17. oktobrī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, festivāls ARĒNA sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti aicina uz Latvijas Radio bigbenda jaunās programmas LATVIEŠU DŽEZA SVĪTA: JAUNIE KOMPONISTI II pirmatskaņojumu un CD prezentāciju.
Turpinot projektu "Latviešu džeza svīta: jaunie komponisti" Latvijas Radio bigbends radījis otro Latviešu džeza svītas albumu. Tā tapšanā iesaistījušies jauni, talantīgi un daudzsološi latviešu mūziķi un komponisti: pianists Rūdolfs Macats, ģitārists Matīss Čudars un pianists Krists Auznieks. Programmu aranžiju autori ir arī Latvijas Radio bigbenda dalībnieki un mūziķi pianists Viktors Ritovs, saksofonists Māris Jēkabsons un saksofonists, bigbenda muzikālais vadītājs un diriģents Kārlis Vanags. Gan Matīss Čudars, gan Rūdolfs Macats, gan Krists Auznieks turpina studijas un profesionālo karjeru ārpus Latvijas – viņu muzikālās kompozīcijas atspoguļo arī aktuālākās šī brīža tendences uz pasaules džeza mūzikas skatuves.
Albumā "Latviešu džeza svīta: jaunie komponisti II" iekļauti deviņi skaņdarbi dažādos džeza mūzikas stilos. Projekta pamatmērķis ir veicināt latviešu džeza oriģinālkompozīciju radīšanu un atdzīvināt džeza svītas žanru Latvijā. Pirmā Latvijas Radio bigbenda projekta "Latviešu džeza svīta" ietvaros 2016. gadā tika izveidotas deviņas dažādu džeza stilu kompozīcijas. Programmas pirmatskaņojums norisinājās Briselē, 2015. gada 16. jūnijā, Latvijas kā ES prezidējošās valsts projektu ietvaros, tās kultūras programmas noslēguma koncertā, kur tas tika uzņemts ar ovācijām, skatītāju pilnā zālē.
Džeza svītas žanra pamatlicējs Latvijā ir izcilais komponists un pianists Raimonds Pauls, kas 1965. gadā džeza trio sastāvam sacerēja svītu Iespaidi, bet 1967.gadā jau ar Rīgas estrādes orķestri iestudēja pilnasinīgi instrumentētu džeza svītu Melnās krāsas. Šai žanrā savu ieguldījumu devuši arī ievērojamais skaņradis un aranžētājs Vitālijs Dolgovs, džezmeņi Uldis Stabulnieks, Egils Straume, Gunārs Rozenbergs un citi.Latvijas Radio bigbendam ir būtiska nozīme Latvijas džeza mūzikas vēsturē. 2012. gadā – pēc 16 gadu pārtraukuma – leģendārais džeza kolektīvs atsāka aktīvu darbību un 2016. gadā nosvinēja 50. gadadienu kopš tā dibināšanas. Orķestra patrons ir maestro Raimonds Pauls. Latvijas Radio bigbends dibināts 1966. gadā. Sākumā to dēvēja par Latvijas PSR Televīzijas un radio estrādes orķestri, bet 1992. gadā to pārdēvēja par Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri. Tā pirmais vadītājs un diriģents bija komponists Ringolds Ore, vēlāk – vijolnieks un aranžētājs Alnis Zaķis (1968–1991), taču Latvijas Radio bigbendu vadīja arī Raimonds Pauls un Gunārs Rozenbergs. Pašlaik mūziķi turpina popularizēt latviešu džeza mūziku dažādām auditorijām, koncertējot ne tikai džeza mūzikas festivālos, bet arī pilsētvides notikumos.
Trio Orbit
TRIO ORBIT (Grieķija) - tie ir Panajotis Andreoglou (Panagiotis Andreoglou, akordeons), Gundega Šmite (klavieres) un Dimitris Maronidis (elektronika), kas svētdien, 15. oktobrī, plkst. 17.00 Reformātu baznīcā, Rīgā ARĒNAS klausītājiem atskaņos izcilus elektroakustiskus darbus klavierēm, akordeonam un elektronikai.
No fiksētas elektronikas līdz fascinējoši neparedzamām "dzīvās elektronikas" iespējām apvienojumā ar strikti notētu un arī improvizētu skaņu rakstu. Sākot no pirmās vēsturiski datētās kompozīcijas klavierēm ar elektroniku - amerikāņu elektroniskās mūzikas celmlauža Mario Davidovska "Sinhronismiem" līdz pat mūsdienu grieķu komponistu Panajota Kokoras un Dimitra Maronida jaunākajiem opusiem, spilgtam kontrastam gaismā ceļot arī holandiešu komponista Jakoba van der Luisa popkultūras ietekmēto "The Body of Your Dreams"...Programmā Mario Davidovskis (Mario Davidovsky), Panajotis Kokoras (Panagiotis Kokoras), Jakobs TV (Jacob Ter Veldhuis), Žoao Pedro Oliviera (João Pedro Oliviera), Dimitris Maronidis, multimediāla improvizācija "WiFi TeleMusic".
Klubu nakts 2017
Turpinot pērn veiksmīgi aizsākto tradīciju, arī šogad, sestdien, 14. oktobrī, ARĒNA aicina uz KLUBU NAKTI. Muzikāli pārsteidzošs kokteilis, vienotā veselumā saplūstot akadēmiskajai mūzikai un klubu kultūrai. Dīdžeju veidota deju mūzika uz klasiskās mūzikas pamata un stilistisku daudzveidīgi kamermūzikas opusi flautai un klavierēm. Drosmīga, eksperimentāla un pārsteigumiem pilna programma.
Piedalās DJ Toms Auniņš, DJ Oriole, Veronika Zubairova (klavieres), Vita Rozēna (flauta). Programmā: Evija Skuķe, Gundega Šmite, Marina Vidmonte, Marita Semjonova, Alise Rancāne, Pēteris Plakidis, Pēteris Vasks, Leo Lobrevs, Džačinto Šelsi (Giacinto Scelsi), Georgs Frīdrihs Hāss (Georg Friedrich Haas) u.c.
ARĒNAS trolejbuss ar Andri Dzenīti
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA pirmoreiz aicina doties neatkārtojamā muzikālā koncertceļojumā ar īpašo ARĒNAS trolejbusu!
Trīs koncerti dažādās Rīgas vietās un komponista Andra Dzenīša ievadvārdi un komentāri, dodoties uz FOLKMŪZIKAS PĒCPUSDIENU Kalnciema kvartālā, turpinot ceļojumu uz elektroakustisko koncertu SAPŅU ZVĒRI un noslēdzot ekskursiju Ģertrūdes ielas teātrī ar muzikālā teātra elementiem caurausto programmu SUŅI, SIEVIETES, DIEVI UN SPOKI.
Brauciena laikā ar īpašo ARĒNAS trolejbusu klausītāji varēs apmeklēt trīs koncertus: plkst. 14.00 Kalnciema kvartālā, plkst. 15.30 kluba ONEONE pagrabā, plkst. 17.00 Ģertrūdes ielas teātrī. Ceļojumu vada komponists Andris Dzenītis!
ARĒNA 2017
No 14. līdz 20. oktobrim jau 16. reizi, nedaudz neparastāk saklausīt mūziku aicinās Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Šī gada festivālā klausītājus gaida latviešu un ārzemju komponistu pasaules pirmatskaņojumi, tikšanās ar izciliem Latvijas un ārvalstu mūziķiem, kā arī īpašs koncertceļojums ar ARĒNAS trolejbusu visas dienas garumā.
Festivāla sešpadsmito sezonu 14. oktobrī, Rīgā atklās unikāls projekts ČETRAS TELPAS. Tā ietvaros visas dienas garumā klausītājiem būs iespēja secīgi apmeklēt četrus koncertus dažādās Rīgas vietās. Pilnībā šo muzikālo piedzīvojumu varēs izbaudīt, dodoties braucienā ar īpašo ARĒNAS trolejbusu, kas ļaus dzirdēt gan koncertus, gan stāstus par mūziku un dzīvi.
Pirmo projekta ČETRAS TELPAS koncertu FOLKMŪZIKAS PĒCPUSDIENA būs iespējams dzirdēt Kalnciema kvartālā 14. oktobrī plkst. 11.00, 12.30. vai 14.00. Tajā ar folkmūzikas programmu uzstāsies Staņislavs Judins un Asnate Rancāne. Apvienojot atšķirīgās muzikālās pieredzes – Staņislava improvizācijas un kompozīcijas ar Asnates zināšanām par etnisko mūziku un folkloru –, radies kopējs improvizācijas projekts, kurā oriģinālmūziku ar tautas dziesmu tekstiem papildina tautas melodiju apdares.
Turpinājumā klausītāji būs aicināti uz elektroakustisko koncertu SAPŅU ZVĒRI plkst. 13.30, 14.30 un 15.30 kluba ONEONE pagrabā, Šarlotes ielā 18, kur vokālās grupas PUTNI izpildījumā skanēs divu skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumi. Šveiciešu komponists Beats Gīzins (Beat Gysin), kura elektroakustisko kameroperu "Marienglass" Latvijas klausītāji iepazina 2015. gada ARĒNĀ, šogad festivālā atgriežas ar jaundarbu "Traumtiere" ("Sapņu zvēri"). Savukārt, jaunais latviešu komponists Platons Buravickis festivālam radījis jaundarbu "Sprut" astoņām sieviešu balsīm un oktofoniskajai elektronikai.
Trešo koncertu SUŅI, SIEVIETES, DIEVI UN SPOKI (Dogs, Women, Gods and Ghosts) šajā dienā būs iespējams dzirdēt tikai vienu reizi – plkst. 17.00, Ģertrūdes ielas teātrī. Tajā tiksimies ar THE ALPACA ENSEMBLE no Norvēģijas un dziedātāju Alvīni Pričārdu (Alwynne Pritchard), kuru klausītāji iepazina pagājušā gada festivālā. Viņu izpildījumā dzirdēsim kompozīcijas, kas spilgti un oriģināli reprezentē mūsdienu muzikālā teātra valodu. Programmā izskanēs arī britu komponista Džastina Konolija (Justin Connolly) darba pasaules pirmatskaņojums.
Tos klausītājus, kuri visus šos koncertus vēlēsies izbaudīt “vienā piegājienā”, festivāls ARĒNA pirmo reizi vēsturē aicinās doties neatkārtojamā muzikālā koncertceļojumā ar īpašo ARĒNAS trolejbusu. Pulksten 13.00 trolejbuss klausītājus sagaidīs Rīgas centrā, lai aizvestu uz koncertu Kalnciema kvartālā plkst. 14.00. Pēc tam brauciena dalībnieki dosies uz nākamo koncertu kluba ONEONE pagrabā, bet ceļojumu noslēgs Ģertrūdes ielas teātrī.
Turpinot iepriekšējā gadā uzsākto tradīciju, 14. oktobra vakarā, plkst. 21.00 klubā "Nemiers" ARĒNA piedāvā pasākumu KLUBU NAKTS, kur akadēmiskās mūzikas īskoncerti dzīvā izpildījumā mīsies ar dīdžeju veidotu deju mūziku uz akadēmiskās mūzikas materiālu pamata. Šogad KLUBU NAKTĪ piedalīsies dīdžeji Toms Auniņš un Oriole, kā arī Veronika Zubairova (klavieres) un Vita Rozēna (flauta).
15. oktobrī plkst. 17.00 uz koncertu Rīgas Reformātu baznīcā aicinās starptautisks kamermūzikas projekts TRIO ORBIT, kurā kopā muzicēs Panajotis Androglou (Grieķija, akordeons), Gundega Šmite (Latvija, klavieres) un Dimitris Marondis (Grieķija, elektronika). Koncerta programma veidota, apvienojot izcilus elektroakustiskus darbus klavierēm, akordeonam un elektronikai. Tā ietvers skaņdarbus plašā vēsturiskā diapazonā, sākot ar pirmo vēsturiski datēto kompozīciju klavierēm ar elektroniku – amerikāņu elektroniskās mūzikas celmlauža Mario Davidovska darbu "Sinhronismi" – līdz pat grieķu komponistu Panajota Kokoras un Dimitra Maronida jaunākajiem opusiem.
17. oktobrī, plkst. 19.00 LNB Ziedoņa zālē, festivāls ARĒNA, sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti aicinās uz Latvijas Radio bigbenda mūziķu jaunās programmas pirmatskaņojumu un CD prezentāciju. Programmā LATVIEŠU DŽEZA SVĪTA: JAUNIE KOMPONISTI VOL II Latvijas Radio bigbends iesaistījis jaunos, talantīgos un jau starptautiskus panākumus guvušos latviešu mūziķus un komponistus – pianistus Kristu Auznieku, Rūdolfu Macatu un ģitāristu Matīsu Čudaru –, lai radītu orģinālmūzikas skaņdarbus īpaši Latvijas Radio bigbendam. Šis būs jau trešais koncerts, kurā būs dzirdami pavisam jauni džeza skaņdarbi.
Ar koncertu MADE IN BELGIUM, NO BALKĀNIEM LĪDZ DŽEZAM 19. oktobrī plkst. 19.00 VEF Kamerzālē, Rīgā, un 20. oktobrī Hotel Promenade Hika zālē, Liepājā, šī gada Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA noslēgs virtuozā mūziķu apvienība no Beļģijas ARANIS, kas piedāvās intelektuālu un emocionālu izklaidi profesionāli nevainojamā un artistiskā izpildījumā. Virtuozi balansējot uz mūsdienu akadēmiskās, Balkānu, klezmeru, panku, džeza un tango mūzikas stilistikas robežām, instrumentālais kvintets no Beļģijas piedāvā iepazīt savas valsts jaunāko mūziku, kuras autori lielākoties latviešu publikai būs jaunatklājums.
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Šveices fondu Pro Helvetia un Suissa, Whirlpool Corporation un Latvijas Radio atbalstu. Uz tikšanos!
Klubu nakts
ARĒNAS 15. jubilejas noslēgumā 12. novembrī plkst. 19.00 klubā Nemiers pirmo reizi festivāla vēsturē varēsim baudīt netradicionālu akadēmiskās un deju mūzikas sintēzi pasākumā KLUBU NAKTS. Tas būs muzikāls kokteilis, kurā akadēmiskās mūzikas īskoncerti dzīvā izpildījumā mīsies ar dīdžeju veidotu deju mūziku uz akadēmiskās mūzikas materiālu pamata.
Pasaulē līdzīgi projekti notiek regulāri, piemēram, šāda veida koncertu organizēšanā īpaši specializējušies Ynight Cīrihē un Nonclassical Londonā. Festivāls ARĒNA savā jubilejā vēlas iepazīstināt Latvijas publiku ar šo formātu, popularizējot mūsdienu mūziku arī ārpus koncertzālēm. KLUBU NAKTĪ piedalīsies dīdžeji - Toms Auniņš, Oriole, Platons Buravickis, kā arī klavieru kvarteta Quadra stīgu trio.
Bērnu opera KIRANA
Īpašs notikums šīgada festivālā ARĒNA būs bērnu operas KIRANA uzvedums 12. novembrī Latvijas Jaunatnes teātrī, Ulmaņa gatvē 1.
Maltiešu komponista Rubena Zāras lugas pamatā ir dažādu tautu mīti par pasaules radīšanu un četriem pasaules pirmelementiem – ūdeni, gaisu, zemi un uguni, kurus reprezentē četri mītiski radījumi: skorpions, kentaurs, suns un čūska. Stāsts tiks izspēlēts 10 muzikāli un vizuāli kolorītās ainās. Izrāde taps īpašās meistarklasēs, kurās nedēļas garumā piedalīsies 10 – 15 gadus veci bērni no dažādām Latvijas mūzikas un mākslas skolām. Projekta gaitā bērni apgūs iemaņas pūšaminstrumentu un perkusijas instrumentu spēli, iepazīsies ar mūsdienās populāru klavieru izmantošanas veidu – preparētajām klavierēm un to skaniskajām iespējām, apgūs mūzikas instrumentu veidošanu no vienkāršiem sadzīvē izmantojamiem priekšmetiem, kā arī iegūs unikālu pieredzi, strādājot kopā ar profesionāliem mūziķiem, komponistu un horeogrāfu uz mūsdienīgi aprīkotas skatuves.
Opera KIRANA atzīta par vienu no 2014. gada inovatīvākajiem projektiem Eiropā un šobrīd ir ļoti pieprasīta daudzu Eiropas koncertzāļu un opernamu izglītojošajās programmās.Uzveduma iestudējumā piedalīsies operas KIRANA komponists un režisors Rubens Zāra, horeogrāfs Agris Daņiļevičs un Deju grupa "Dzirnas", pianiste Triša Dona Viljamsa, sitaminstrumentālists Mārtiņš Miļevskis, Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņi, kā arī Martins Boniči (digitālā animācija), Metjū Pandolfino (ēnu leļļu teātris), Kristofers Gats (projekta tehniskais direktors).
Lisabonas ģitāru kvartets Rīgā un Liepājā
Vieni no ievērojamākajiem šī gada festivāla viesiem būs izcilais Lisabonas ģitāru kvartets, kuri 10. novembrī Kalnciema kvartālā, Rīgā un 12. novembrī Hotel Promenade Hika zālē, Liepājā uzstāsies ar programmu no sava jaunā albuma PRIMA LUCE.
Lisabonas ģitāru kvartets (Lisbon Guitar Quartet) ir viens no ievērojamākajiem ansambļiem Portugālē. Desmit savas pastāvēšanas gadu vēsturē kvartets atskaņojis vairāk nekā 60 koncertu un muzicējis kopā ar daudziem pasaulslaveniem mūziķiem. Kvarteta repertuārā ir daudz mūsdienu portugāļu komponistu oriģinālmūzikas, tāpēc festivāls ARĒNA ir gandarīts par iespēju Latvijas klausītājiem baudīt viņu sniegumu.
Koncertos Rīgā uz Liepājā dzirdēsim kompozīcijas, kas veltītas kvartetam un kas izdotas jaunajā albumā "Prima Luce". Veidojot savas koncertprogrammas un izvēloties darbus no milzīgā klasiskās mūzikas kompozīciju klāsta, kvartets cenšas īstenot mērķi oriģinālā veidā savienot kvalitāti un savdabīgumu. Arī veidojot sava albuma "Prima Luce" saturu, mākslinieki sekojuši šim principam un šoreiz izvēlējušies portugāļu mūzikas autoru darbus, kas sacerēti 21. gadsimtā, padarot šo programmu spilgti mūsdienīgu. Koncerta programmā iekļauti skaņdarbi, ko radījuši Karloss Marekos (Carlos Marecos), Manuels Duraū (Manuel Durão), Klaudžio Kruzs (Cláudio Cruz), Fransisko Tavaress (Francisco Tavares), kā arī pašu Lisabonas kvarteta dalībnieku rakstītas kompozīcijas: Andrē Santosa (André Santos) un Žozē Džiaza (José Dias) darbi.
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, viesnīcas Konventa sēta, Wallonie-Bruxelles-International, Arts Council Malta, Arts Council Norway, Bergen County Council, Hordaland County, Music Norway un Norvēģijas vēstniecība Latvijā atbalstu.
MUSIQUES NOUVELLES un Pēteris Vasks
Trešdien, 9. novembrī plkst. 20.00 Rīgas Reformātu baznīcā izcilā beļģu kamermūzikas grupa MUSIQUES NOUVELLES koncertā CORDES INTIMES atskaņos Pētera Vaska kamermūziku.
Tā būs smalka un personiska saruna stīgu kvarteta izpildījumā, kas klausītājus iepazīstinās ar beļģu komponista Žana Pola Desī (Jean-Paul Dessy), krievu izcelsmes beļģu autora Viktora Kisina (Victor Kissine) un pazīstamākā latviešu komponista, šīgada jubilāra Pētera Vaska stīgu kvartetiem.
Beļģu kamermūzikas grupu MUSIQUES NOUVELLES 1962. gadā nodibināja komponists Pjērs Bartolomejs (Pierre Bartholomée). Kopš 1998. gada līdz šodienai ansambli vada komponists un čellists Žans Pols Desī. Ansambļa rezidences vieta ir Monsas pilsēta, kur ansamblis ir izveidojis īpašu kultūras centru Le Manège Mons, atjaunojot kādreizējo ugunsdzēsēju staciju.
MUSIQUES NOUVELLES ir radoša laboratorija jaunām idejām, ansamblis gan atskaņo mūziku, gan organizē dažādus projektus starptautiskā mērogā, tostarp ārzemju komponistu rezidences Monsā.
Heloīze Palmere programmā IN LOVE WITH LIBERTY
Trešdien, 9. novembrī, Rīgas Reformātu baznīcā uzstāsies poļu - vācu izcelsmes britu māksliniece, pianiste un dzejniece Heloīze Palmere (Heloïse Ph. Palmer), kuras programmu IN LOVE WITH LIBERTY iedvesmojis tieši Brīvības piemineklis Rīgā.
Koncerts būs multimediāls un multisensitīvs solo priekšnesums par visvērtīgāko cilvēka aktivitāšu objektu – brīvību. Koncerta programmā ietverti gan klaviermūzikas klasiskā repertuāra darbi – Džovanni Gabrieli (Giovanni Gabrieli), Ferenca Lista (Franz Liszt), Arnolda Šēnberga (Arnold Schönberg), gan arī seši jaundarbi, kuru autori ir Heloīze Palmere, Žaklīna Fontina (Jacqueline Fontyn), Elēnija Liljos (Elainie Lillios), Džons Palmers (John Palmer), Viks Hoilends (Vic Hoyland) un latviešu komponiste Santa Ratniece.
Heloīze Palmere ir māksliniece, pianiste un dzejniece. Viņa izglītojusies Vācijā, Izraēlā un ASV, kopš 1992. gada uzstājas ar solo koncertiem Eiropā, Izraēlā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā. Palmeres interešu lokā ir mūzika, literatūra un vizuālā māksla. Kā klasiska pianiste viņa fokusējas uz standartrepertuāru un vēlīnās Renesanses autoru darbiem, taču kopš savas karjeras sākuma vienmēr savos koncertos ir popularizējusi gan mūsdienu mūziku, gan džeza mūzikas ietekmes tajā. Viņa radījusi arī alternatīvu uzstāšanās praksi Muïesis, kas ietver izpildāmo darbu māksliniecisko un kultūrvēsturisko kontekstu.
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, viesnīcas Konventa sēta, Wallonie-Bruxelles-International, Arts Council Malta, Arts Council Norway, Bergen County Council, Hordaland County, Music Norway un Norvēģijas vēstniecība Latvijā atbalstu.
ARĒNU 2016 atklās BIT 20 un Vinko Globokars
ARĒNAS 15. jubilejas atklāšanas koncertā 8. novembrī, Lielajā ģildē dzirdēsim vienu no vadošajiem mūsdienu mūzikas atskaņotājiem Ziemeļvalstīs – ansambli BIT 20 (Norvēģija) diriģenta Kristiana Kārlsena (Christian Carlsen, Zviedrija) vadībā un festivāla īpašo viesi, mūsdienu mūzikas leģendu, franču trombonistu Vinko Globokaru (Vinko Globokar)!
Vinko Globokars ir slovēņu izcelsmes franču avangarda komponists un trombonists. Viņš savos darbos izmanto netradicionālas un paplašinātas tehnikas, kas ļauj viņu salīdzināt ar tādiem laikabiedriem kā Salvatore Šiarīno (Salvatore Sciarrino) un Helmūts Lahenmans (Helmut Lachenmann). Viņa mūzikā nozīmīgu vietu ieņem spontanitāte un radošums, bieži ietverot arī improvizāciju. Viņa darbi ir maz zināmi ārpus eksperimentālās mūzikas aprindām. Kā trombonists Globokars pirmatskaņojis Lučāno Berio (Luciano Berio), Mauricio Kāgela (Mauricio Kagel), Renē Leibovica (Rene Leibowitz), Karlheinca Štokhauzena (Karlheinz Stockhausen), Toru Takemicu (Toru Takemitsu) un virkni savu kompozīciju.
Izcilā norvēģu mūsdienu mūzikas grupa BIT 20 ir pazīstama ar konceptuālām koncertprogrammām un multimediāliem uzvedumiem. Viņi atskaņo visplašāko mūsdienu mūzikas repertuāru. Ansambļa mērķis ir padarīt mūsdienu mūzikas sarežģīto valodu saprotamu un pieejamu visplašākajai publikai. Katru gadu, līdztekus starptautiskai sadarbībai, tiek pasūtināti un ieskaņoti norvēģu komponistu jaundarbi. Tāpat ansamblim ir īpašas koncertprogrammas bērniem. Kopš 2016. gada sākuma BIT 20 mākslinieciskā vadītāja ir komponiste un dziedātāja Alvīne Pričarda (Alwynne Pritchard). Viņa studējusi kompozīciju Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un Bristoles universitātē, kur ieguvusi doktora grādu. Kā atskaņotājmāksliniece un komponiste sadarbojusies ar daudziem pazīstamiem māksliniekiem visā pasaulē.
ARĒNA 2016
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA šogad svin piecpadsmito jubileju un klausītājiem piedāvā īpaši krāšņu programmu ar pasaules līmeņa zvaigžņu piedalīšanos!
ARĒNAS piecpadsmito sezonu otrdien, 8. novembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē atklās viens no vadošajiem mūsdienu mūzikas ansambļiem Ziemeļvalstīs – ansamblis BIT 20 (Norvēģija) diriģenta Kristiana Kārlsena (Christian Carlsen, Zviedrija) vadībā. Kopā ar īpašo viesi, mūsdienu mūzikas leģendu, franču trombonistu Vinko Globokaru (Vinko Globokar), kurš spēlēs un diriģēs savu skaņdarbu, BIT 20 atskaņos programmu KALEIDOSKOPS RĪGĀ, kurā dzirdēsim arī latviešu komponistu Santas Bušas, Gundegas Šmites un Andra Dzenīša skaņdarbus.
Trešdien, 9. novembrī plkst. 18.30 Rīgas Reformātu baznīcā ar koncertu IN LOVE WITH LIBERTY uzstāsies poļu - vācu izcelsmes britu māksliniece, pianiste un dzejniece Heloīze Palmere (Heloïse Ph. Palmer). Programmas tapšanu iedvesmojis Brīvības piemineklis Rīgā un šajā multimediālajā, multisensitīvajā un provokatīvajā solo priekšnesumā iekļauti arī latviešu komponistu Santas Ratnieces un Maijas Einfeldes jaundarbi.
Tās pašas dienas vakarā plkst. 20.00 turpat Reformātu baznīcā varēsim baudīt Beļģu kamermūzikas grupas MUSIQUES NOUVELLES sniegumu koncertā CORDES INTIMES. Tā būs smalka un personiska saruna stīgu kvarteta izpildījumā, kas iepazīstinās mūs ar beļģu komponista Žana Pola Desī (Jean-Paul Dessy), krievu izcelsmes beļģu autora Viktora Kisina (Victor Kissine) un pazīstamākā latviešu komponista, šī gada jubilāra Pētera Vaska darbiem.
Ceturtdien, 10. novembrī plkst. 19.00 Kalnciema kvartālā un sestdien, 12. novembrī plkst. 17.00 "Hotel Promenade" Hika zālē, Liepājā uzstāsies viens no ievērojamākajiem ansambļiem Portugālē - Lisabonas ģitāru kvartets (Lisbon Guitar Quartet). Koncertā dzirdēsim skaņdarbus no viņu albuma PRIMA LUCE - 21. gadsimtā sacerētus portugāļu komponistu darbus, tostarp pašu kvarteta dalībnieku rakstītas kompozīcijas.
Īpašs notikums ARĒNĀ būs bērnu operas KIRANA uzvedums sestdien, 12. novembrī plkst. 17.00 Latvijas Jaunatnes teātrī. Maltiešu komponista Rubena Zāras lugas pamatā ir dažādu tautu mīti par pasaules radīšanu un četriem pasaules pirmelementiem – ūdeni, gaisu, zemi un uguni. Izrāde taps īpašās meistarklasēs, kurās piedalīsies 10 – 15 gadus veci bērni no visas Latvijas. Darbnīcās projekta dalībnieki paši veidos mūzikas instrumentus, mācīties tos spēlēt un gūs unikālu pieredzi, strādājot kopā ar operas komponistu, profesionāliem mūziķiem, un horeogrāfu uz mūsdienīgi aprīkotas skatuves. Opera KIRANA atzīta par vienu no 2014. gada inovatīvākajiem projektiem Eiropā un šobrīd ir ļoti pieprasīta daudzu Eiropas koncertzāļu un opernamu izglītojošajās programmās.
Festivāls noslēgsies sestdien, 12. novembrī plkst. 20.00 klubā “Nemiers” ar netradicionālu pasākumu KLUBU NAKTS. Tas būs muzikāls kokteilis, kurā akadēmiskās mūzikas īskoncerti dzīvā izpildījumā mīsies ar dīdžeju veidotu deju mūziku uz klasiskās mūzikas materiālu pamata. Pasaulē līdzīgi projekti notiek regulāri, tāpēc ARĒNA, popularizējot mūsdienu mūziku ārpus koncertzālēm, savā jubilejas izlaidumā ar šo formātu vēlas iepazīstināt arī Latvijas publiku.Gaidīsim Jūs ARĒNĀ!
Festivāls ARĒNA 2015 noslēdzies
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA 2015 ir noslēdzies! Paldies visiem dalībniekiem, skatītājiem un atbalstītājiem!
Atvadoties aicinām ielūkoties kolorītās performances MOBILAIS KLAVIERKONCERTS video: Mobilais klavierkoncerts I, Mobilais klavierkoncerts II, Mobilais klavierkoncerts III. Uz tikšanos nākamgad!
Izcilā austrumu mūzikas ansambļa SARBAND koncertlekcija SAKNES NĀKOTNĒ
Ar koncertlekciju par Austrumu un Rietumu muzikālajām tradīcijām ceturtdien, 5. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības namā uzstāsies unikālais un pasaulē augstu novērtētais starpkultūru mūzikas ansamblis SARBAND un slavenākais Turcijas tradicionālās mūzikas izpildītājs Mustafa Doans Dikmens (Mustafa Doğan Dikmen).
Koncertlekcija SAKNES NĀKOTNĒ ir iespēja tuvāk iepazīties ar Austrumu mūzikas noslēpumaino burvību, tās komponēšanas principiem un tradīcijām. SARBAND vadītājs, pieredzējušais muzikologs un lektors Vladimirs Ivanovs (Vladimir Ivanoff) jau gadu desmitiem pēta Austrumu un Rietumu attiecības mūzikas jomā, to vēsturiskās ietekmes un mijiedarbību. Būdams izcils un erudīts stāstītājs, viņš klausītājus aizvedīs aizraujošā mūzikas vēstures ceļojumā, ļaujot iepazīt Austrumu mūziku, tās tradīcijas un komponēšanas pamatprincipus.
Klausītājiem lekcija ļaus gan baudīt virtuozo SARBAND mūziķu paraugdemonstrējumus, gan uzdot jautājumus. Tāpat tā būs iespēja pilnvērtīgāk iedziļināties Latvijas Radio kora un SARBAND programmā CANTICUM CANTICORUM jeb “Augstā dziesma”, kur satiksies Austrumi un Rietumi. CANTICUM CANTICORUM tiks atskaņota 6. novembrī plkst. 19.00 Sv. Pētera baznīcā.
Vladimirs Ivanovs stāsta: “Lekcijā SAKNES NĀKOTNĒ mūsu ansamblis sniegs klausītājiem īsu priekšstatu par austrumu mūziku un ļaus iepazīt seno turku muzicēšanas tradīciju maqam, ko sastapsiet arī mūsu kopprojektā ar Latvijas Radio kori. Mēs centīsimies parādīt, kā tradicionālās un laikmetīgās mūzikas komponistu satikšanās bagātina abas mūzikas sfēras.
“Koncertlekcijā piedalīsies Mustafa Doans Dikmens (balss, Turcija), Salahedins Maraka (kanuns, Jordānija), Efstratios Psaradellis (kamenče, Grieķija) un ansambļa SARBAND vadītajs Vladimirs Ivanovs (Bulgārija/Vācija).
NO SAY NO WAY pasaules pirmatskaņojums
Svētdien, 1. novembrī plkst. 17.00 Kultūras telpā "3 māsas" notiks franču komponista Fransuā Sarāna (Francois Sarhan) muzikālās performances NO SAY NO WAY pasaules pirmatskaņojums. Performancē piedalīsies gan neordinārā perkusioniste Dženifera Torensa (Jennifer Torrence) (ASV/Norvēģija), gan pats autors, būdams arī šī uzveduma scenogrāfs. Atskaņojumā šoreiz netiks izmantoti klasiskie sitaminstrumenti – vien ķermeņa perkusijas jeb body percussion un sadzīves priekšmeti.
NO SAY NO WAY ir stāsts par atturību un vārdos neizsakāmo, par apsēstību un bailēm no neizdošanās. Tā ir ne vien performance, bet arī savdabīga lekcija, kas caur cilvēka ķermeņa un balss radītām skaņām runā par trijstūri – sitaminstrumentu, figūru un simbolu, tā skaistumu, vēsturi, izcelsmi, daudznozīmīgumu un mistisko dabu. NO SAY NO WAY ir arī rituāls, kurā mākslinieks gatavojas uzstāšanās brīdim. No vienas puses to raksturo gluži praktiskas lietas – instrumentu, nošu, krēslu un citu nepieciešamo elementu attiecīga sagatavošana, ko nereti pavada ne tikai fiziskas un mehāniskas darbības, bet arī zināma māņticības deva vai noteikts un gadu garumā izkristalizējies rituāls, no otras puses – tā ir psiholoģiska, intelektuāla un emocionāla “nobriešana” un koncentēšanās šī stāvokļa sasniegšanai. Bet vēl krietni pirms tam ir publikas acīm un ausīm parasti neredzamā un apslēptā pasaule... Tas ir laiks, kas pilns šaubu, neziņas un baiļu, stāvoklis, ko raksturo neprognozējamas svārstības starp enerģijas uzplūdiem un izsīkumiem, dzīve aizraujošu ideju un ilūziju gūstā, periods, kad izmisīgi tiek meklētas atbildes un risinājumi... Un galu galā uz skatuves daudz kas vai mainīties... Tā ir mistiska vieta... Nav divu identisku priekšnesumu... Un sava loma tajā vienmēr ir arī publikai...
Izcilais Ņujorkas kamerorķestris ENSEMBLE MISE-EN atskaņos jaunākos amerikāņu komponistu darbus
Ceturtdien, 29. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē ar programmu AMERIKĀŅU TV REKLĀMAS. POST-MINIMĀLISMA PIRMATSKAŅOJUMI viesosies izcilais kamerorķestris MISE-EN no Ņujorkas. Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA klausītājiem ansamblis piedāvā pašus jaunākos amerikāņu komponistu darbus.
MISE-EN ir viens no ievērojamākajiem laikmetīgās mūzikas kolektīviem Ņujorkā. Tā dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir komponists Mūns Jangs Ha (Moon Young Ha), kura organizētie koncerti guvuši plašu rezonansi kā pārsteidzoši, izaicinoši un augstas kvalitātes notikumi. Grupas dalībnieki ir dažādu tautību mūziķi, kas īpaši specializējušies mūsdienu mūzikas interpretācijā. Ansambļa nosaukums aizgūts no korejiešu valodas, kur “mee” nozīmē “skaistums”, bet “zahn” - “dekorēt”, izceļot mūziķu vēlmi atklāt mūsdienu mūzikas daudzveidīgo šarmu un uzrunāt arvien jaunus klausītājus.
Kopš tā dibināšanas 2011. gadā, MISE-EN uzmanību izpelnījies ar savām izsmalcinātajām, sarežģītajām un pārsteidzošajām laikmetīgās mūzikas interpretācijām. Grupa atskaņojusi gan labi pazīstamu, gan mazpazīstamu komponistu darbus, sadarbojoties ar dažādu tautību skaņražiem (viņu vidū ir arī latviešu komponiste Santa Bušs). Līdz šodienai ansamblis atskaņojis 208 skaņdarbus, 86 no tiem tikuši rakstīti tieši šim kolektīvam, un sniedzis 54 skaņdarbu Ņujorkas vai ASV pirmatskaņojumus. Ansamblis lepojas ar pašu organizēto festivālu, kura aizsākumi meklējami 2014. gadā. Ik gadu aicinot komponistus no visas pasaules iesūtīt kompozīcijas ansambļa sastāvam, tas saņēmis jau vairāk nekā 2300 pieteikumus. 2016. gadā notiks jau trešais MISE-EN festivāls un tas plānots četru dienu garumā, organizējot meistarklases, diskusijas un koncertus, un Ņujorkas klausītājus iepazīstinot ar 30 jauniem skaņdarbiem. Šoruden norisinās ansambļa pirmā Eiropas koncerttūre, Rīgā MISE-EN ieradies no Viļņas, bet pirms tam uzstājies Stokholmā.
Programmā AMERIKĀŅU TV REKLĀMAS. POST-MINIMĀLISMA PIRMATSKAŅOJUMI ietverti jaunākie amerikāņu komponistu darbi un tā veidota, imitējot televīzijas programmu, kur raidījumus ik pa laikam pārtrauc reklāmas pauzes. Tajās dzirdēsim amerikāņu komponista, virtuozā pianista Frederika Rževska (Frederic Rzewski) darbu “Spots” (1986), kas caurvīs visu koncertu. Tāpat koncerta klausītājiem būs iespēja iepazīt vairākas šogad tapušas kompozīcijas, ko sacerējuši amerikāņu komponisti Sangs Songs (Sang Song), Daniels Fiškins (Daniel Fishkin), Paskāls Lebefs (Pascal Le Boeuf) un ENSEMBLE MISE-EN vadītājs Mūns Jangs Ha.
Divas programmas bērniem
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA šogad piedāvā divas programmas bērniem: koncertu MEŽA DZIESMAS un komponistes Marinas Gribinčikas INSTRUMENTU DARINĀŠANAS MESITARKLASES. Abas programmas bērniem būs pieejamas ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā.
Pirmā tikšanās ar komponisti Marinu Gribinčiku notiks ceturtdien, 22. oktobrī plkst. 17.00 un 18.00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Uz meistarklasēm aicināti bērni no piecu gadu vecuma un tajās kā “palīgi” piedalīsies arī Emīla Dārziņa mūzikas skolas skolēni, kuri jau prot izgatavot un spēlēt pašdarinātus instrumentus.
Stāstot par instrumentu darināšanas meistarklasēm, Marina Gribinčika uzver: “Parasti uz meistarklasēm bērni ierodas kopā ar vecākiem un sākumā darbojas vieni, bet vēlāk ar interesi iesaistās arī vecāki. Šajās meistarklasēs bērniem tiks sniegts priekšstats ne tikai par mūzikas instrumentiem un to gatavošanu, bet arī par skaņdarbu kompozīciju. Bieži vien vecāki brīnās – kā iespējams mazam bērnam iemācīt kompozīciju. Bet sākumā mēs mācāmies vienkārši saklausīt skaņas, kas ir mums apkārt, pēc tam sadalīt tās trīs grupās un pierakstīt uz trīs nošu līnijām – augstās skaņas uz augšējās līnijas, vidējās skaņas uz vidējās līnijas un zemās skaņas un apakšējās līnijas. Šoreiz mēs gatavosim instrumentus no plastmasas pudelēm, kartona trubām un kokteiļu salmiņiem. No tiem tiks gatavoti gan sitaminstrumenti, gan pūšaminstrumenti.” INSTRUMENTU DARINĀŠANAS MEISTARKLASES notiks arī sestdien, 24. oktobrī plkst. 12.00 Siguldas koncertzālē “Baltais Flīģelis”.
Savukārt, 24. oktobrī plkst. 13.00 "Baltajā flīģelī" skanēs programma MEŽA DZIESMAS, kurā dzirdēsim latviešu komponistu – Jēkaba Nīmaņa, Ērika Ešenvalda, Valta Pūces un citu latviešu komponistu dziesmas ar Ineses Zanderes un Jāņa Baltvilka vārdiem. Tās izpildīs latviešu mākslinieki Baiba Renerte, Artūrs Noviks, Ilze Gagaine un Jēkabs Nīmanis.
Trīs pasaules pirmatskaņojumi EL CIMMARON DUO izpildījumā
Otrdien, 20. oktobrī plkst. 19.00 Mākslinieku savienības galerijā, Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks viens no interesantākajiem šīgada Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA koncertiem, kurā ansamblis EL CIMMARON DUO (ģitāra, sitaminstrumenti) programmā KONTRAPUNKTS. UTOPISKIE DIALOGI pirmatskaņos trīs jaundarbus – Oskara Herliņa “Discoveries That Never Happened”, Agustīna Kastilja-Avila “Green Flash” un Gerharda Štēblera “pas´p´pasp´pas”.
EL CIMMARON DUO (Austrija/Itālija), kura repertuāra pamatā ir laikmetīgā mūzika un ar teātri saistīta skaņu māksla, ir dibināts 1999. gadā un tajā muzicē ģitāriste Kristīna Šorna (Christina Schorn) un sitaminstrumentālists Ivans Mančinelli (Ivan Mancinelli). Duets ir sadarbojies ar daudziem pazīstamiem mūsdienu komponistiem – Štefanu Hakenbergu, Helmutu Jazbāru, Balcu Trimpiju, Agustīnu Kastilju-Agilu, kā arī amerikāņiem Džeku Fortneru, Bredu Haftu un daudziem citiem. Ansamblis ar panākumiem uzstājies daudzos festivālos Eiropā, bet "Orfeja festivālā" Kalifornijā duets saņēmis atzinīgus vārdus no amerikāņu ģitārista Eliota Fiska, kas abus atskaņotājmāksliniekus nodēvējis par spīdošiem solistiem un jūtīgiem kamermūzikas interpretiem.
Koncertā Rīgā EL CIMMARON DUO izpildījumā varēsim baudīt arī Terija Railija skaņdarbu “Dias de los Muertos” no cikla The Book of Abbeyozzud”, komponista Vito Palumbo skaņdarbu “Bicinium”, Lukas Lombardi “Ein Walzer für Hans”, Džeka Fortnera “ChiaroScuro”, un iepriekš minēto trīs skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus – Oskara Herliņa “Discoveries That Never Happened”, Agustīna Kastilja-Avila “Green Flash” un Gerharda Štēblera “pas´p´pasp´pas”.
Runājot par savu jaundarbu “Discoveries That Never Happened” akustiskajai ģitārai un sitaminstrumentiem, latviešu komponists Oskars Herliņš (1980) cenšas palikt mazliet noslēpumains un par sevi klausītājiem atklāj vien tikai nedaudz: “Vēl janvārī, taisot rasolu, piegriezu tam klāt ābolu. Kāpēc? Jo ābols ir kā mežrags, kurš simfoniskajā orķestrī ir draugs gan koka pūšamajiem instrumentiem, gan metāla pūšamajiem instrumentiem. Mežrags ir instruments, kas sevī iemieso gan “kokus”, gan “metālus” - kā tads iņ un jaņ. Tāpat arī ābols ir iņ un jaņ - it kā auglis, bet tomēr draugs arī dārzeņiem. Un tieši tāpat kā mežrags neuzkrītoši bagātina simfoniskā orķestra skanējuma krāsas, tāpat arī ābols pavisam neuzkrītoši sniedz to rasola garšas izsmalcinātību un kvintesenci, ko nav iespējams panākt ar citiem līdzekļiem. Tāpēc ābols rasolā ir tas pats, kas mežrags simfoniskajā orķestrī.” Bet par jauno opusu raksta: “Skaņdarbs “Discoveries That Never Happened” (“Nenotikušie atklājumi”) veltīts dažādiem fantastisku, nereālu zemju “atklājumiem”, kuri radušies kļūdu, apzinātas maldināšanas vai dažādu mītu ietekmes rezultātā. Šie viltus atklājumi mēdz būt visai utopiski – ceļotāji un iekarotāji bieži vēstījuši par neaprakstāmām bagātībām vai ideāli funkcionējošām sabiedriskajām iekārtām. Lai arī utopiski, tomēr nenotikušie atklājumi ir nozīmīga ģeogrāfijas vēstures daļa, šie “atradumi” nereti veduši tālāk pie pavisam īstiem atklājumiem. “Discoveries That Never Happened” rakstīts marimbai, vibrafonam, zvaniņiem, trīs šķīvjiem, bongu pārim, 6 tomtomiem, lielajai bungai un akustiskajai ģitārai. Skaņdarbs īpaši veltīts EL CIMMARON DUO, ņemot vērā tā unikālo instrumentu sastāvu un augsto izpildījuma kvalitāti.”
Mobilais klavierkoncerts
Šodien, 12. oktobrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 ar unikālu performanci MOBILAIS KLAVIERKONCERTS tiks ieskandināta jaunā ARĒNA. Performances laikā pa Rīgas centra ielām brauks dzeltena kravas automašīna, kuras kravas kastē atradīsies klavieres, uz kurām pianisti atskaņos mūsdienu autoru darbus. Ik pēc pusstundas – apaļās stundās un pusstundās – auto piestās pie Rīgas Latviešu biedrības nama un pianisti nomainīs viens otru, dodot vietu citam kolēģim un citai mūzikai.
Pianistu vidū būs esošās un topošās Latvijas pianisma zvaigznes – Agnese Egliņa, Uģis Krisjānis, Lelde Tīrele, Platons Buravickis, Līga Kārkliņa, Elīna Bērtiņa un Rihards Plešanovs. Performaces maršruts ietvers Merķeļa ielu, Kalpaka bulvāri, Elizabetes ielu, Valdemāra ielu, Brīvības ielu, Raiņa bulvāri, Aspazijas bulvāri, Meirovica bulvāri un citas tuvējās ielas. Lai ielas troksnī varētu mūziku saklausīt, klavieru akustiskais skanējums tiks nedaudz pastiprināts ar apskaņošanas tehniku.MOBILĀ KLAVIERKONCERTA performances mērķis ir popularizēt mūsdienu mūziku, izcilus latviešu akadēmiskās mūzikas izpildītājus, pievērst uzmanību netradicionāliem koncerta formātiem, veicināt Rīgas iedzīvotāju aktīvu līdzdalību pilsētas kultūras dzīves norisēs.ARĒNA 2015 norisināsies no 16. oktobra līdz 6. novembrim. Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Šveices fonda "Pro Helvetia", viesnīcas "Konventa Sēta", Turcijas vēstniecības Latvijā un Rīgas domes festivālu mērķprogrammas atbalstu.
ARĒNĀ satiksies izcili Latvijas un Šveices folkloras mūzikas interpreti
Šīgada ARĒNĀ līdztekus dažādiem mūsdienu un klasiskās mūzikas atskaņojumiem būs iespēja baudīt arī folkloras mūsdienu interpretācijas. 27. oktobrī kultūras pilī "Ziemeļblāzma", 28. oktobrī "Hotel Promenade", Liepājā un 31. oktobrī koncertzālē "Baltais flīģelis", Siguldā uzstāsies atzītais latviešu etnomuzikologs, komponists un mūziķis Valdis Muktupāvels kopā ar šveiciešu komponisti un vijolnieci Helēnu Vinkelmani. Viņu izpildījumā programmā NO ALPIEM LĪDZ GAIZIŅAM dzirdēsim latviešu un šveiciešu tradicionālās un mūsdienu mūzikas improvizācijas savdabīgā muzikālā dialogā.
Runājot par gaidāmā koncerta programmu, abi mākslinieki uzsver, ka viņu muzikālā sadarbība ir atklājusi pārsteidzošas līdzības abu tautu vēsturiskajā muzikālajā mantojumā - mūsu folklora un tautas mūzika ir daudz tuvāka nekā sākotnēji tas varētu likties. Par to būs iespējams pārliecināties arī koncerta apmeklētājiem - stāstos, dziesmās un šveiciešu un latviešu tautas deju mūzikas atskaņojumos – gan klausoties gadsimtiem senās, arhaiskās melodijās, gan baudot mūsdienīgas interpretācijas un improvizācijas, kas taps turpat uz skatuves, klausītāju klātbūtnē.
Latvijas Radio koris pirmatskaņos Helēnas Vinkelmanes darbu CANTO 33
Latvijas Radio koris, kas šo gadu pavada 75. jubilejas gaidās, sadarbībā ar kolorīto šveiciešu komponisti Helēnu Vinkelmani (Helena Winkelman) Jaunās mūzikas festivālam ARĒNA šogad sagatavojuši projektu CANTO 33.
Stundu garajā vokāli instrumentālajā kompozīcijā, kas sacerēta, iedvesmojoties no Dantes Aligjēri nemirstīgās “Dievišķās komēdijas” tekstiem, dzirdēsim gan mikrotoņu un virstoņu dziedāšanu, gan spektrālo krāsu iespējas krāšņā salikumā. Kompozīcijas pasaules pirmatskaņojums notiks 24. oktobrī Erfurtes katedrālē Vācijā, bet Latvijā pirmo reizi CANTO 33 dzirdēsim 30. oktobrī Sv. Pētera baznīcā, kur kopā ar Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu to izpildīs kontrtenors Andris Sējāns, nīderlandiešu arfiste Karla Bosa (Carla Bos), vāciešu klarnetists Karls Rosmans (Carl Rosman) un perkusionists Alehandro Koeljū Kalvo (Alejandro Coello Calvo) (Spānija/Vācija).
Dante Aligjēri savā “Dievišķajā komēdijā” detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Attēlojot Paradīzes spožumu, Dante secina, ka valoda ir pārāk vāja, lai izteiktu redzēto, un viņa prāts nav spējīgs aptvert pieredzētā dziļumu. Šī doma uzrunājusi šveiciešu komponisti Helēnu Vinkelmani, kura centusies ar mūzikas palīdzību pieskarties tai sfērai, kuras ilustrēšanai valoda ir par vāju. Pati komponiste par skaņdarbu saka: “Dīvainais virstoņu mirdzums – akordi un spriedze, kas veidojas starp šī īpašā skaņojuma mikrotoņiem un “parastajām” skaņām, kas arī tiek lietotas, padara mūziku par spēcīgu mediju, kas pārnes auditoriju pilnīgi jaunas klausīšanās (dzirdēšanas) pasaulē. Tā ir realitāte, kas līdzīgi Dantes vīzijām, pastāv tālu ārpus dzīves parastās esības.”
60 minūtes garais darbs, kas sacerēts 17 dziedātājiem, kontrtenoram un trijiem instrumentiem, uzrakstīts Bāzelē 2007. gadā un ir veltīts vienam no izcilākajiem šveiciešu kordiriģentiem – Vinkelmanes pirmajam skolotājam Edvīnam Villingeram (Edwin Villiger). Savu pirmatskaņojumu kompozīcija gaidījusi septiņus gadus, jo kora partijai bijis nepieciešams tehniski prasmīgs izpildītājs ar augstu intonatīvo un ansamblisko meistarību. Šādu sava darba interpretu Vinkelmane atradusi Latvijas Radio kora un Kaspara Putniņa personā.
Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA atbalsta Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Šveices mākslas padome „Pro Helvetia” un viesnīca „Konventa Sēta”. Koncerta biļetes Biļešu paradīzes kasēs.
ARĒNAS atklāšanā skanēs unikāla elektroakustiska kameropera MARIENGLASS
Festivāls ARĒNA šogad tiks atklāts ar unikālas elektroakustiskas kameroperas MARIENGLASS atskaņojumu 16. un 17. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā.
Šveiciešu komponista Beata Gizina (Beat Gysin) kameropera MARIENGLASS, kas sacerēta pēc Franca Kafkas romāna “Pils” ("Der Schloss") motīviem, ir akustiski un vizuāli neparasts iestudējums, kas klausītājiem piedāvās oriģinālu klausīšanās un uztveres pieredzi. Īpašs būs gan mākslinieku un klausītāju izvietojums speciāli uzbūvētā akustiskā telpā, gan viņu savstarpējās attiecības, gan pats darba atskaņojums, kas vienlaicīgi notiks gan dzīvā, gan elektroniskā veidā, gan ierakstā, ko katrs klausītājs varēs dzirdēt speciāli izdalītās “austiņās”. Kameroperas atskaņojumā piedalīsies gan pats komponists Beats Gizins, gan kontrtenors Havjērs Hāgens (Javier Hagen) un aktieris Filips Boē (Philipp Boë) no Šveices, kā arī virtuozais latviešu čellists Ēriks Kiršfelds.
MARIENGLASS stāsta par uztveri. Vai varam ticēt tam, ko redzam un dzirdam? Vai mums jāuzticas ne tikai acīm un ausīm, bet arī apziņas procesiem, kas notiek mūsu smadzenēs? Kāda patiesībā būtu mūsu katra iekšējā filma, ja to varētu projicēt uz ekrāna? Kas ir realitāte un kas ir iztēles augļi, kas ir ārpusē un kas iekšienē?
Kafkas romāna “Pils” galvenais varonis K. ir smalkjūtīgs un apmulsis. Ar tādu uztveri kā viņam nav viegli. Viņš realitāti uztver citādāk nekā apkārtējie. K. ierodas ciematā, lai strādātu tur par zemes mērnieku, bet ciematā mērnieks nav gaidīts un sanāk, ka viņa ierašanās ir pārpratums. Ciematā neviens par to īpaši neuztraucas, taču K. tas ir eksistenciālas dabas pārbaudījums. Lai atrisinātu situāciju, viņš bez panākumiem izmisīgi meklē dzirdīgas ausis un sapratni blakus esošajā pilī. Bezcerīgajos pūliņos viņš arvien vairāk sapinas ciemata dzīves notikumu tīklos, arī tur paliek nesaprasts un kļūst arvien skumjāks.
Kameroperas uzbūve veidota tā, ka stāsts netiek pārstāstīts, bet tiek izdzīvots K. apjukums. Operā izmantoti 6 romāna fragmenti. Visiem skatītājiem būs austiņas, kas ļaus katram uztvert un sajust šīs emocijas personīgi. Uzveduma laikā vienlaikus skanēs gan ieraksti, gan mūziķu dzīvais izpildījums. Reālā un ierakstītā skaņa, t.i., ārējā un iekšējā skaņa saplūdīs kopā, akustiski pārklājoties trīsdimensionālā telpā. Īpaši izstrādātas akustiskās sistēmas un skatuves iekārtojums padara to tehniski iespējamu. Kafkas pasaules redzējums, traģiskā iekšējās un ārējās īstenības nošķirtība Kafkas romāna fragmentos ir ideāls literārais pamats šai elektroakustiskajai kompozīcijai.Uzveduma laikā daļa publikas guļ skatuves vidū, bet pārējie sēž visapkārt. Guļošie nonāk intīmajā, neaizsargātā K. situācijā, savukārt apkārt sēdošie ir kā ciema iedzīvotāji, kas visam seko līdzi. 80 minūšu ilgā iestudējuma laikā virs guļošās publikas daļas pakāpeniski nolaižas puscaurspīdīgs jumts (Marienglass), izveidojot gandrīz noslēgtu telpu. Tādējādi publika piedzīvo K. izolāciju no ārpasaules burtiski - telpiski mākslinieciskā veidā.
Marienglass ir īpašs tīra ģipša veids, kas, atšķirībā no parasta ģipša, ir gandrīz tikpat caurspīdīgs kā stikls. Marienglass senāk tika likts priekšpus gleznām, kur attēlota Marija, jo šis materiāls kliedē sveču gaismu, veidojot gaismas oreolu (nimbu). Nosaukums Marienglass ir iestudējuma programmas satvars, bet tas vienlaikus apzīmē arī uztveri un maldus. Šeit neliels ieskats operas atskaņojumā.
ARĒNA 2015
No 14. oktobra līdz 6. novembrim Latvijā jau četrpadsmito reizi norisināsies Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Šogad klausītājiem Rīgā, Siguldā un Liepājā tiks piedāvātas desmit laikmetīgās mūzikas un mākslas programmas akustiski un vizuāli neparastos risinājumos. Pirmo reizi festivālā būs īpaša programma bērniem, aicinot viņus ne tikai baudīt mūzikas un mākslas priekšnesumus, bet arī pašiem meistarklasēs gatavot mūzikas instrumentus.
Šīgada ARĒNAS programmā īpaši jāizceļ trīs unikāli mūsdienu akadēmiskās mūzikas projekti, kas klausītājus pārsteigs gan muzikālā, gan saturiskā, gan scenogrāfiskā ziņā – elektroakustiskā kameropera MARIENGLASS, Latvijas Radio kora projekts CANTO 33 un franču komponista Fransuā Sarāna muzikālas performances NO SAY NO WAY pasaules pirmatskaņojums.
Šveiciešu komponista Beata Gizina (Beat Gysin) kameropera MARIENGLASS, kas sacerēta pēc Franca Kafkas romāna “Pils” ("Der Schloss") motīviem, būs neparasts notikums gan mākslinieku un klausītāju izvietojuma ziņā, gan viņu savstarpējo attiecību un paša darba atskaņojuma ziņā, kas vienlaicīgi notiks gan dzīvā, gan elektroniskā veidā. To piedzīvot varēsim trīs izrādēs 16. un 17. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā.
Latvijas Radio koris, kas šo gadu pavada 75 gadu jubilejas gaidās, sadarbībā ar kolorīto šveiciešu komponisti Helēnu Vinkelmani (Helena Winkelman) ARĒNAS klausītājiem šogad sagatavojuši projektu CANTO 33 - stundu garu uzvedumu, kas sacerēts, iedvesmojoties no Dantes Aligjēri nemirstīgās “Dievišķās komēdijas” tekstiem. Kompozīcijas pasaules pirmatskaņojums notiks 24. oktobrī Erfurtes katedrālē Vācijā, bet Rīgā to dzirdēsim 30. oktobrī Sv. Pētera baznīcā.
Franču komponists Fransuā Sarāns (Francois Sarhan) šīgada festivālā ARĒNA piedāvā muzikālas performances NO SAY NO WAY pasaules pirmatskaņojumu, kas notiks 1. novembrī Kultūras telpā "3 māsas”. Tajā piedalīsies gan neordinārā perkusioniste Dženifera Torensa (Jennifer Torrence) (ASV/Norvēģija), gan pats autors, būdams arī šī uzveduma scenogrāfs. Atskaņojumā šoreiz netiks izmantoti klasiskie sitaminstrumenti – vien ķermeņa perkusijas jeb body percussion un sadzīves priekšmeti.
Līdztekus iepriekš minētajiem ARĒNA šogad piedāvā arī divus klasiskus mūsdienu mūzikas koncertus, ko sniegs divi izcili atskaņotājkolektīvi. Ansamblis MISE-EN (ASV), kas ir viens no šībrīža ievērojamākajiem laikmetīgās mūzikas izpildītājiem Ņujorkā, uz Rīgu atvedis amerikāņu komponistu pašus jaunākos darbus, ko dzirdēsim 29. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā koncertā AMERIKĀŅU TV REKLĀMAS. POST-MINIMĀLISMA PIRMATSKAŅOJUMI. Savukārt ģitāras un perkusiju duets EL CIMMARON DUO (Austrija/Itālija) sagatavojuši trīs jaundarbus, ko speciāli ARĒNAI radījuši komponisti Oskars Herliņš, Gerhards Štēblers (Gerhard Stäbler) un Agustīns Kastilja-Avila (Agustín Castilla-Ávila). Tie 20. oktobrī skanēs Mākslinieku savienības galerijā programmā KONTRAPUNKTS. UTOPISKIE DIALOGI.
Atzītais latviešu komponists un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels (kokle, balss) sadarbībā ar šveiciešu mākslinieci un komponisti Helēnu Vinkelmani (vijole, perkusijas) aicinās uz folkloras un mūsdienu mūzikas improvizācijas koncertiem NO ALPIEM LĪDZ GAIZIŅAM, kuros varēsim baudīt latviešu un šveiciešu tradicionālās un mūsdienu mūzikas sarunu. Tie notiks no 27. līdz 31. oktobrim Rīgā, Liepājā un Siguldā.
Īpašs notikums būs arī Turcijas slavenākā dziedātāja Mustafas Doana Dikmena (Mustafa Dogan Dikmen) viesošanās koncertlekcijā par Tuvo Austrumu un Rietumeiropas mūzikas saskares punktiem SAKNES NĀKOTNĒ. 5. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā viņš uzstāsies kopā ar unikālo un pasaulē augstu novērtēto starpkultūru mūzikas ansambli SARBAND.
Pirmo reizi ARĒNAS vēsturē šogad būs īpaša programma arī bērniem. Koncertos MEŽA DZIESMAS mūsdienu mūziku bērniem atskaņos latviešu mākslinieki Baiba Renerte, Artūrs Noviks, Ilze Gagaine un Jēkabs Nīmanis, savukārt komponiste Marina Gribinčika vadīs instrumentu darināšanas meistarklases. Šīs programmas bērniem būs pieejamas ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā un Liepājā.
ARĒNAS projektu prezentācija Classical: NEXT 2015 Roterdamā
No 20. līdz 23. maijam jaunās mūzikas festivāls ARĒNA piedalīsies starptautiskajā mūzikas projektu izstādē Classical: NEXT, kas šogad norisināsies Nīderlandes pilsētā Roterdamā.
Šajā globāla mēroga forumā, kurā ik gadus ir iespēja gūt priekšstatu par jaunāko mūzikā, ARĒNAS komanda šogad prezentēs trīs no festivāla spilgtākajiem iepriekšējo gadu jauniestudējumiem: šveiciešu komponistes Helēnas Vinkelmanes BURAMDZIESMAS (2013), Santas Ratnieces MĀLA PUTNIŅA ŠŪPUĻDZIESMU (2014), kā arī Latvijas Radio kora un ansambļa SARBAND (Vācija / Tuvie Austrumi) kopprojektu CANTICUM CANTICORUM (2014).
BURAMDZIESMAS (Zauber – und Bannsprüche aus alter Zeit / Spells and charms from ancient times) ir izvērsts, arhaisks skaņu rituāls, kas balstīts uz latviešu un šveiciešu buramvārdu tekstiem un kurā organiski mijas Helēnas Vinkelmanes (Helena Winkelman) oriģinālmūzika un vairāki latviešu komponistu darbi (M.Aldiņš, V.Pūce, P.Vasks). 13 daļās astoņas sieviešu balsis sadziedas ar viduslaiku šveiciešu tautas instrumentiem un dažādām perkusijām. Krāšņajā tēlu un noskaņu plūsmā pavīd gan šveiciešu tautas deju, gan latviešu a cappella dziesmu elementi. Savu pirmatskaņojumu BURAMDZIESMAS piedzīvoja 2013. gada vasarā “Alpentoene” festivālā Šveicē šarmanto kolektīvu “Ensemble Camerata Variabile Basel” (Šveice) un vokālās grupas “Putni” izpildījumā.
Santas Ratnieces MĀLA PUTNIŅA ŠŪPUĻDZIESMA (Claybird's Lullaby) ir īpašs starpdisciplinārs, sociāls kopprojekts ar zviedru mākslinieku Knuti Vesteru (Knutte Wester). Projekta laikā Vesters strādāja ar deviņiem bērniem no Latvijas bērnu namiem un kopā ar viņiem izgatavoja deviņus māla putniņus – instrumentus, kuru “balsīm” komponiste Santa Ratniece pēc tam speciāli sarakstīja īpašu skaņdarbu. Savu pirmatskaņojumu kompozīcija piedzīvoja 2014. gada rudenī vokālās grupas “Putni” un čellistes Agates Ozoliņas izpildījumā.
Latvijas Radio kora un ansambļa SARBAND (Vācija / Tuvie Austrumi) kopprojekts CANTICUM CANTICORUM ir divus gadus ilgušas skaņu laboratorijas rezultāts, kurā komponisti no Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas, Vācijas, Grieķijas, Turcijas, Lielbritānijas un Jordānijas, iespaidojoties no Eiropas un Tuvo Austrumu mūzikas kultūrām, centās radīt jaunu, unikālu skaņu. Projekta saturiskā ass ir Vecās Derības “Augstā dziesmas” teksti. Projekta laikā sacerēti vairāki jaundarbi, kuru autori ir Lasse Tūresens (Lasse Thoresen, Norvēģija), Toivo Tulevs (Toivo Tulev, Igaunija), Mārtiņš Viļums, Santa Ratniece, Bušra El-Turka (Bushra El-Turk, Libāna / Lielbritānija) un Vladimirs Ivanovs (Vladimir Ivanoff, Bulgārija / Vācija).
ARĒNAS diskusijas par mūsdienu mūziku tagad arī internetā
Vai mūsdienu mūzika ir pārāk sarežģīta? Kā to klausīties? Vai mūsdienu mūzikai ir pilsonība? Un kā mūzika kooperē ar mūsdienu laikmetu? Kā akadēmiskā mūzika satiek ar rokmūziku?
Tie ir jautājumi, par kuriem plaši diskutējām festivāla ARĒNA 2014 ietvaros – kopumā piecās lekcijās, kas notika Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un kurās piedalījās gan pašmāju mūzikas zinātnieki Ilma Grauzdiņa un Boriss Avramecs, gan Džons Palmers no Lielbritānijas un Havjērs Hāgens no Šveices, kā arī mediju speciālists Artūrs Mednis.
Vai tiešām mūsdienu mūzika ir tik nopietna? Vai stilistiku jūklī neatrast arī ko jautru, nebēdnīgu? Kāds ceļvedis jāņem talkā jaunās mūzikas klausītājam? Vai ir viegli klausīties mūsdienu mūziku? Vai latviešu komponistu mūzika skan latviski? Vai mūsdienu mūzika jāreklamē? Vai tās ceļā pie klausītāja var palīdzēt sociālo tīklu akcijas?
Brīvā mikrofona diskusijas par šīm tēmām tagad varat noskatīties arī internetā – festivāla ARĒNA YouTube kanālā.
Festivāla ARĒNA 2015 ieskaņu koncerts SIEVIEŠU DIENA
Svētdien, 2015. gada 8. martā, plkst. 18 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notiks Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA 2015 īpašais pavasara koncerts SIEVIEŠU DIENA, kurā uzstāsies izraēliešu pianiste Irēna Frīdlande (Irena Friedland) un kurā skanēs tikai komponistu – sieviešu radīta mūzika.
Mūzika, ko rada sieviete. Mūzika, ko atskaņo sieviete. Mūzika, ko piedzīvo sieviete. Mūzika par sievieti. Mūzika sievietei. Un ne tikai sievietei. Tā ir plaša, vairākus gadsimtus un daudzas pasaules valstis aptveroša tēma, kas ir ARĒNAS četrpadsmitās sezonas jaunievedums un ko festivālā iecerēts risināt arī turpmāk, 8. marta koncertus padarot par ikgadēju tradīciju.
Par pirmo idejas SIEVIETE MŪZIKĀ pārstāvi uz ARĒNAS skatuves esam izvēlējušies Irēnu Frīdlandi, kas ir viena no visaugstāk novērtētajām mūziķēm Izraēlā un kas guvusi arī ievērojamu starptautisku atzinību, uzstājoties daudzās pasaules valstīs gan kā pianiste un kamermūziķe, gan kā lektore. Frīdlandi pazīst klaviermūzikas mīļotāji Beļģijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lietuvā, Krievijā, Vjetnamā un ASV. Mūzikas kritiķi Frīdlandes uzstāšanās sauc par patiesu skaņas izrādi, atzīmē viņas silto un aizraujošo toni un plašo krāsu gammu, ko var saklausīt pianistes spēka un romantiskas uguns pilnajā klavierspēlē. Par Frīdlandes profesionalitāti var pārliecināties arī trīs kompaktdiskos, kas izdoti "Romeo Records" un ko augstu novērtējuši tādi prestiži mūzikas žurnāli kā "American Record Guide” un “International Piano”, kas atzīmē pianistes izsmalcināto mūzikas izpratni un viņas silto un inteliģento klavieru skanējumu, kas gan ir emocionāli ekspresīvs, taču bez sentimentalitātes vai teatrālisma.
Pašai pianistei savā radošajā darbā būtiski šķiet atrast kopsakarību starp skaņu un vizuālajām mākslām. Mijiedarbību starp šīm divām mākslas sfērām viņa tiecas atklāt gan savos koncertos, gan jau 15 gadus lasot lekcijas dažādās pasaules universitātēs.
Koncertprogrammai Rīgā pianiste izvēlējusies kompozīcijas septiņās varavīksnes krāsās – septiņu dažādu tautību sieviešu – komponistu darbus, kas aptver laiku no 19. līdz 21. gadsimtam. Blakus apburošiem romantiskā laikmeta mūzikas piemēriem, daudzi no kuriem bijuši nepietiekami novērtēti vai ignorēti (piemēram, vācu komponistes Fanijas Mendelszones darbi), bet daži – pat pilnībā aizmirsti (kā franču skaņrades Sesilas Šaminades kompozīcijas), koncertā dzirdēsim arī amerikāņu komponistes Eimijas Bīčas un Klāras Šūmanes (Vācija) sacerējumus. Tāpat klausītājiem būs iespēja iepazīties ar pavisam jaunu – 21. gadsimtā sacerētu mūziku – gan izraēliešu mūsdienu komponistes Nāmas Tamiras, gan latviešu komponistes Indras Rišes un mūsu kaimiņu lietuviešu skaņrades Zitas Bružaites darbiem.
Tuvojas ARĒNA 2015
2015. gada rudenī Rīgā jau četrpadsmito reizi notiks Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Festivāla moto ir SAKLAUSI NĀKOTNI!, kas ietver sevī galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību visā tās krāšņumā, veicinot jaunas mūzikas tapšanu, atskaņošanu un dokumentēšanu.
Tāpat kā iepriekš, festivāls arī šogad turpinās klausītājus iepazīstināt ar laikmetīgo mūziku, organizējot gan koncertus, gan lekcijas un diskusijas, dodot iespēju visplašākajam interesentu lokam izprast mūzikas izteiksmes līdzekļus, kā arī sarunāties ar komponistiem un izpildītājiem par viņu idejām un darbu.
2015. gada festivāla tēma būs UTOPIJA, ko iemiesos neparastas muzikālas idejas. Festivālā baudīsim utopisku tekstu iedvesmotas kompozīcijas, īstenosim šķietami utopiskus uzdevumus, transformējot un pakļaujot telpu, pagātnes un tradicionālās kultūras mantojumu skatīsim caur nākotnes tehnoloģiju prizmu, veidosim dialogus starp mūziķiem, kurus ikdienā šķir ne tikai dažādi mūzikas stili, bet pat dažādi kontinenti.
Īpašs festivāla 2015. gada jaunievedums, kuru iecerēts veidot par paliekošu tradīciju nākotnē, būs festivāla ieskaņu koncerts SIEVIEŠU DIENA, kas notiks jau pavasarī – 8. martā un kurā skanēs tikai komponistu – sieviešu radīta mūzika.
ARĒNA 2014
Jau trīspadsmito gadu Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA piedāvā žanriski daudzveidīgu ainavu. Izvēlētā festivāla tēma ŠĶĒRSOJOT ROBEŽAS norāda uz notikuma autoru vēlmi pētīt saskares punktus starp dažādiem laikmetīgās mūzikas stiliem un izpausmēm. Šogad sešos koncertos klausītājiem tiks piedāvāti starpdisciplināri un konceptuāli projekti, smalki skaņas pētījumi instrumentālajā un vokālajā medijā un garīgā mūzika. Paredzētas arī lekcijas/diskusijas ar Latvijas un ārzemju viesu piedalīšanos.
Diriģents Sigvards Kļava izveidojis garīgās mūzikas programmu VIŅŠ UN VIŅA, kurā līdzās amerikāņa Deivida Langa un spāņa Ramona Umē (Ramon Humet) kompozīcijām izskanēs latviešu komponistu Maijas Einfeldes, Santas Ratnieces, Jura Karlsona un Andreja Selicka darbi. Gaidāmi arī pirmatskaņojumi: Einfeldes oriģināldarbs “Jūras sagša”, kā arī tradicionālie lūgšanu dziedājumi jaunā Jāņa Lūsēna aranžējumā. Šajā koncertā kopā ar Latvijas Radio kori muzicēs čelliste Guna Šnē, altiste Liene Kļava, saksofonists Artis Sīmanis un Līvanu mūzikas skolas audzēknis, soprāns Kristiāns Jasinskis.
Savukārt sadarbībā ar ansambli SARBAND (Vācija/Tuvie Austrumi) Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš piedāvās atklātu meistarklasi par Tuvo Austrumu tradicionālās mūzikas un instrumentu integrāciju mūsdienu skaņu mākslā. Šī meistarklase ir daļa no izvērsta projekta “Song of Songs”, kura ietvaros jaundarbus sacer Lasse Tūresens (Lasse Thoresen), Toivo Tulevs (Toivo Tulev), Mārtiņš Viļums, Santa Ratniece, Bušra El-Turka (Bushra El-Turk) un Vladimirs Ivanovs (Vladimir Ivanoff) (skaņdarbu pirmatskaņojumi paredzēti 2015. gadā Oslo un Rīgā).
Programmā MĀKOŅU SANA, kuru ARĒNĀ piedāvās trio ART-I-SHOCK kopā ar gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani un video scenogrāfu Arturu Dzirni, dramaturģiski nozīmīgi ir izvēlētie ticējumi par mākoņiem un gonga poētiski asociatīvā sasaiste ar mēness tēlu. Izskanēs Arvo Pērta, Andra Dzenīša, Osvaldo Golihova (Osvaldo Golijov) un Terjes Ripdāla opusi, bet Agneta Krilova speciāli šim notikumam sacerējusi jaundarbu.
Festivāla viesu vidū izceļami Šveices/Vācijas dueta UMS'N JIP mūziķi Ulrike Meijere-Špona (Ulrike Mayer-Spohn) un Havjērs Hāgens (Javier Hagen), kā arī pieredzējušais un daudzpusīgais laikmetīgās perkusiju mūzikas kolektīvs no Austrālijas SPEAK PERCUSSION. Dueta UMS'N JIP mūziķi kopā ar kontrtenoru Sergeju Jēgeru un ērģelnieci Ilzi Reini izveidojuši koncertprogrammu BAROKS UN AVANGARDS, kurā līdzās K.Monteverdi, H.Pērsela un V.Gluka kompozīcijām izskanēs mūsdienu komponistu S.Gubaiduļinas, M.Kellera, A.Svetļičnija u.c. darbi. Koncerta vizuālo ietērpu, brīvi miksējot baroka un avangarda stilu elementus, veido mākslinieces Ieva Taranda un Daina Gāga-Ēķe. Savukārt SPEAK PERCUSSION Rīgā piedāvās programmu CIRCUIT, kurā ietverti austrāliešu un dāņu autoru opusi.
Šīgada ARĒNAS vērienīgākais pirmatskaņojums ir zviedru mākslinieka Knutes Vestera (Knutte Wester) un komponistes Santas Ratnieces neparastais starpdisciplinārais projekts CLAYBIRD'S LULLABY ("Māla putna šūpuļdziesma"), kurā konceptuāli apvienojas zīmējumi, īpaši darinātu māla putnu un balsu skaņas. Koncertā piedalīsies vokālā grupa PUTNI un mākslas zinātniece Sarmīte Sīle
ARĒNA 2010
Pagājušajā gadā Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA izgaismoja muzikālo kultūru tiltus starp Tuvo Austrumu un Rietumu pasaulēm, un šogad turpina iesākto ceļu. Tradicionālās mūzikas un Rietumnieciskās idejiskie un muzikālie krustpunkti bieži pārsteidz ar jaunu, svaigu un individuālu skanējumu. Šogad ARĒNA atklāj Tālo Austrumu kultūras arhetipiskās saknes, fokusējošo staru vēršot uz diviem Tālo austrumu izcelsmes komponistiem, kas ieguvuši starptautisku ievērību, ienākot laikmetīgās mūzikas vidē ar savas kultūras arhetipu iezīmētu skaņu mākslu. Tie ir ķīniešu komponists Taņs Duņs un korejiešu komponiste Unsuka Čina, kuru mūzikas tēlu pasaulē virmo bērnības atmiņas par šamanistiskiem bēru rituāliem, iedziļināšanās dabas skaņās, kā arī mūzikas plūšana palēninātā, cirkulāri ritošā laika dimensija. Savukārt rumāņu komponiste Diana Rotaru ceļ tiltus uz Tālajiem austrumiem no Eiropas puses, savā enerģētiski uzlādētajā, tomēr viscaur poētiskajā koncertā saksofonam ar orķestri Shakti ievijot indiešu skaņkārtiskās un melodiskās atbalsis. Latvijas radio koris savukārt apguvis virstoņu dziedāšanu, kuru mēs asociējam ar mongoļu un tibetiešu rīkles dziedāšanas tradīcijām.
Taču nebūtu pareizi šī gada festivālu uzskatīt par Tālo Austrumu ARĒNU. Kā otrs tematiskais centrs ir tepat tuvumā esošais Baltijas jūras reģions. Radio kora programmā ievijušies arī skandināviskie mikrotoņu melosi un – kā nu bez uzdevuma izprovocēt jaunas domas un jaunu skanējumu par to, kas ir latviskās skaņas arhetips un laiktelpa. Atbildes uz to sniegs Jauno komponistu kompozīciju konkursa fInāls Latviskās skaņas kods, kurā esam vedinājuši sajust latvisko identitāti un arhetipu mūsdienu mūzikas iemiesojumā, aicinot sacerēt skaņdarbus īpašam kameransamblim. Tajā līdzās akadēmiskajai skaņumākslai pierastajām krāsām – čella, flautas, sitaminstrumentu tembriem, būs dzirdamas latviešu tradicionālo instrumentu – etnogrāfiskās kokles, dūdu, stabuļu, vargāna krāsas.
Taču festivāla noslēguma koncertā jau ar laika un telpas distance pacelsimies kosmiskās tālēs, kur aiznesīs Džordža Kramba ikoniskais opuss Night of the Four Moons un to papildinošā kosmiskā drāma flautai solo Burvju audumi ģeniālā flautista Mario Karolli sniegumā.Esi aicināts šajā ceļojumā, kura ģeogrāfiskajām un laika tālēm nav robežu!
Gundega Šmite, Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA mākslinieciskā vadītāja
ARĒNA 2009
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA atkal ceļā pie saviem klausītājiem. Kopā ar citiem nozīmīgiem kultūras dzīves notikumiem ARĒNA veido Latvijas festivālu kultūru, iepazīstinot ar jaunāko pasaules un pašmāju mūzikā.
ARĒNA šogad atnes tālas un svaigas vēsmas no nebūt tik tuvu esošajiem Tuvajiem Austrumiem. Atzīšos, ka uzdevums veidot līdzsvarotu, pārliecinošu programmas koncepciju nav izrādījies tik viegls, kā tas šķita sākumā. Procesa gaitā arvien vairāk apjautu, cik daudzveidīga, bagāta un varena ir šī kultūra, kurā iemiesojas gan persiešu, gan arābu, gan izraēļu, arī kristiešu dzīvesziņa.
Tiecoties atspoguļot visu Tuvo Austrumu daudzdabību, vienlaikus neuzstādot mērķi atspoguļot to proporcionālā attiecībā, šī gada festivāla devīze Tuvie Austrumi – izgaismotie dialogi ietver sevī koncepcijas atslēgu. Tuvo Austrumu pasaulē sakņotas idejas iemiesojuši gan komponisti, kas dzimuši šajā reģionā, gan arī “ārpus stāvošie” visā pasaulē – atrodot bagātīgu iedvesmas lauku. Arī latviešu komponisti izmetuši radošā lidojuma loku pār to, iemiesojot savus iespaidus skaistās skaņuvīzijās (Mārtiņa Viļuma gleznaini krāšņais Simurg).
Viens no festivāla uzdevumiem ir jaunu dialogu veidošana, tādēļ festivāla programmu bagātina vairāki pirmatskaņojumi. Laikmetīgā māksla, pēc manas izjūtas, šodien tiecas nešķirot atsevišķus veidus, tādējādi iegūstot savstarpēju papildinājumu, nezaudējot (ideālā veidā) arī savu pašpietiekamo kvalitāti. ARĒNA šogad būs ne tikai klausāma, bet arī skatāma un izjūtama. Krāsaināka. Teju katrā koncertā iedzīvosies video, gaismu māksla, režija un scenogrāfija. Šajā ziņā kulminācija būs festivāla noslēguma lielais notikums – Fausto Romitelli video opera An Index of Metal, kas savā izcilībā (riskēju, bet tomēr apgalvošu) sāk ierindoties 21. gadsimta mūzikas zelta repertuārā.
Tuvajos Austrumos ir skaista, izkopta un ārkārtīgi poētiska dzeja. Tādēļ arī poētiskā stīga kā sava veida muzikāls tematisms vijas cauri festivāla programmai: atklāšanas svētkos kā pamats Voldemāra Johansona skaņu instalācijai, daudzos sekojošos koncertos – kā daļa no jauno komponistu darbiem. Pat Tuvo Austrumu valodu skaņa (arābu, turku valoda, ivrits) dzejas veidolā iedvesmojusi visjaunākos komponistus radīt vokālās kamermūzikas miniatūras.
Esi aicināts Tuvo Austrumu pasaules iedvesmotajā ARĒNĀ!
Gundega Šmite, ARĒNA 2009 mākslinieciskā vadītāja
ARĒNA 2007
Jau sesto gadu klausītājus aicina jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Ik gadu festivāls izvēlas vienu vai vairākus īpašos festivāla viesus – pirmajā gadā tas bija leģendārais igaunis Arvo Perts (Arvo Pärt), turpmākajos gados britu skaistuma meklētājs Gevins Braierss (Gavin Bryars), mūžīgais jauneklis Džo Zavinuls (Joe Zawinul) ar visu cepurīti, ostinētā minimālisma guru Stīvs Reihs (Steve Reich), Parīzes mūzikas un akustikas izpētes institūts IRCAM un allaž jauniem pārbaudījumiem gatavais orķestris London Sinfonietta.
Šogad kā goda viesi festivāla organizatori ir aicinājuši pasaulslaveno somu komponistu Magnusu Lindbergu (Magnus Linberg) – mūziķi, kuram piemīt neticamas spējas radīt jaunas skaņu krāsas, instrumentu radītās dabiskās virsskaņas sakārtojot rūpīgi apsvērtās, negaidītās un krāšņās kombinācijās. Viņa mūzikas retrospektīvu Magnusa Lindberga portrets varēsim klausīties atklāšanas koncertā 16. oktobrī Lielajā ģildē viesu no Luksemburgas United Instruments of Lucilin izpildījumā. Vienu no festivāla koncertiem Lindbergs sniegs kopā ar slaveno somu čellistu Ansi Kartunenu – šo duetu sauc Recital Dos Coyotes un tas uzstāsies 3. novembrī Mazajā Ģildē.
Vēl festivālā dzirdēsim dzīvespriecīgo un fascinējošo norvēģu grupu Trio POING, Šveices ansambli PHOENIX un Islandes grupu CAPUT. Latvijas radio koris prezentēs Ērika Ešenvalda jaundarbu (diriģents Sigvards Kļava) un Kaspara Putniņa vadībā atskaņos Ģirta Biša elektronisko kamermūziku PRESS TO PLAY. Festivāla ietvarā meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā sniegs pagājušā gada festivālā iepazītais šveicietis Volfgangs HEINIGERS (Wolfgang Heiniger). Ievērojams notikums būs ģeniālās somietes Kaijas Sāriaho (Kaija Saariaho) Čella koncerta atskaņojums kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Spānijas diriģentu Ernesto Martinesu Iskjerdo.
Festivālu tradicionāli noslēgs Rīgas festivāla orķestra koncerts, kura viesis būs Zviedrijas klarnetists Martins FRESTS (Martin Fröst) – viņš spēlēs solo zviedru komponista Andersa Hilborga (Anders Hillborg) Klarnetes koncertu.
ARĒNA 2004
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA jau trešo reizi ceļā pie saviem klausītājiem. Kopā ar citiem nozīmīgiem kultūras dzīves notikumiem ARĒNA veido Latvijas festivālu kultūru, iepazīstinot ar jaunāko pasaules un pašmāju mūzikā. Ideja veidot šādu festivālu radās pirms trijiem gadiem, jo tolaik koncentrēta, sakārtota jaunās mūzikas atskaņošanas niša Latvijā bija tukša, kamēr jaunāko vēsmu atspoguļotāji teātra un kino jomās (Homo Novus un Arsenāls) jau bija kļuvuši par neatņemamu vietu Latvijas kultūrainā. Tādēļ 2002. gada rudenī savu gaitu uzsāka Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA.Pēdējo gadu laikā Latvijā aktīvi darbojas atsevišķi mūziķi un mūziķu vienības, kuri par vienu no galvenajiem mērķiem izvirza tieši jaunās mūzikas atskaņošanu. Orķestris Rīgas Kamermūziķi, Rīgas Festivāla orķestris un Latvijas Radio koris – tie ir profesionāli mūziķi, kuri nenogurstoši aktualizē laikmetīgo jaunradi, pēc iespējas plašāk rādot dažādās tendences jaunajā mūzikā, vairojot tās dzīvotspēju un ceļot prestižu. Piesaistot arī citus darboties gribošus un varošus cilvēkus, izveidojās profesionāļu grupa ar lielisku pieredzi un nākotnes ainas apzināšanas spējām.
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA vēlas rādīt mūsdienu mūzikas dažādību. ARĒNA ir ikgadējs forums, un tā galvenie mērķi un uzdevumi ir: jaunās latviešu mūzikas atskaņojumi; starptautiski atzītu jaunās mūzikas atskaņotāju piesaiste; pasaulē atzīta komponista uzaicināšana uz festivālu.
2002. gadā ARĒNAS īpašie viesi bija pasaulslavenais igauņu komponists Arvo Pērts (Arvo Pärt) un džeza leģenda Džo Zavinuls (Joe Zawinul), 2003. gadā – britu komponists Gevins Braiarss (Gavin Bryars). Savukārt, šogad festivāla īpašais viesis būs amerikāņu komponists Stīvs Reihs (Steve Reich). 2002. gadā festivāls saņēma Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju par veiksmīgu konceptuālo risinājumu mūsdienu mūzikas popularizēšanā. 2003. gadā festivāls kļuvis par Eiropas Jaunās Mūzikas Organizāciju Apvienības (ECPNM) biedru.
ARĒNA 2006
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek jau piekto gadu, aicinot klausītājus iepazīt mūsdienu mūzikas izpausmes visplašākajā izvērsumā – sākot no skaņu eksperimenta un elektroniskas rotaļas, līdz mūsdienu klasikai un cilvēka balss vienreizīgumam. Festivāla viesi šogad būs Francijas elektroniskās mūzikas meistars Jans Marešs (Yan Maresz) no Parīzes IRCAM un jaunais slavenais itālis Mauro Lanca, kura darbi skan festivālos “Présences”, “Gaudeamus” (Amsterdamā), Bāzelē, Venēcijas biennālē. Kopš 2004. gada Mauro Lanca (Mauro Lanza) pasniedz datormūziku Kuneo konservatorijā (Itālija). Viesu vidū būs arī Krievijas stīgu kvartets Romantik un igauņu Weekend Guitar Trio.Diriģenta Normunda Šnē 1999. gadā dibinātā Rīgas Festivāla orķestra koncertā pirmoreiz Eiropā klausīsimies Leras Auerbahas (Лера Авербах) Otro vijoļkoncertu, kas godina 11. septembra Ņujorkas notikuma piemiņu un ir veltījums vienaudzei japāņu vijolniecei Akiko Suvanai. Tiks atskaņota arī Leonarda Bernsteina Serenāde, kurā solo atskaņos kādreizējais rīdzinieks, kas patlaban dzīvo ASV, pasaulslavenais Vadims Gluzmans.
Francijas mūsdienu mūzikas izcilākais interprets – ansamblis Court-circuit (tulkojumā īssavienojums) spēlēs speciāli franču kinorežisora Renē Klēra filmas Paris qui dort (Iemidzinātā Parīze, 1924 ) izrādei Luvra auditorijā radīto mūziku. Tiks rādīta arī pati filma, kas tiek dēvēta par lirisku, sirreālu un dadaistisku Parīzes vīziju: Eifeļa torņa naktssargs Albērs pamostas un konstatē, ka vājprātīga zinātnieka izgudrota stara iedarbības rezultātā Parīze nonākusi kataleptiskā stāvoklī, nomodā ir tikai daži cilvēki.
Ar diviem koncertiem festivālā uzstāsies Latvijas Radio koris – kora programmā Gundegas Šmites, Santas Ratnieces un ROSTRUM 2005 konkursa uzvarētāja Mārtiņa Viļuma opusu pirmatskaņojumi. Ar solokoncertu viesosies Parīzes konservatoriju absolvējusī latviete, šobrīd Ogistēna Dimē audzēkne – Vineta Sareika. Paredzēti arī vairāku latviešu komponistu, tai skaitā Andra Dzenīša un Rolanda Kronlaka instrumentālo darbu pirmatskaņojumi.
Festivāla īpašais viesis šogad būs leģendārais Argentīnā dzimušais vācu komponists, teatrālis un kinorežisors Maurisio Kagels (Mauricio Kagel) ar savu domubiedru vienību Musikfabrik. Festivālu vainagos Kagela skaņdarbs Die Stücke der Windrose.
ARĒNA 2003
Lai aptvertu neaptveramo – šībrīža mūzikas pasaules sprieguma izlādes augstākos punktus – spēles laukumam jābūt gana ietilpīgam. ARĒNAS laukā gaidāma blīva un intensīva gaisotne!
Viens pats Ģērģs Ligeti (György Ligeti) ar savu neierobežoto izdomu un prāta brīvību jau ir pietiekams izaicinājums dzirdētkārajiem gardēžiem. Neatkārtojamā meistara attiecībās ar apkārtējo pasauli ir nesaudzīga tiešuma valdzinājums, tas atklājas arī nepārprotamā aicinājumā (lasi: prasībā) savas mākslas adresātam – ausis vaļā!, prasmē mikroskopiskas struktūras iecementēt lielu formu un izvērstu muzikālu ideju fundamentā, arī veselīgā neprognozējamībā, atklājoties personiski traģiskajā, uzdrošinoties šerpos jociņos un ironijā.
Gevina Braiarsa (Gavin Bryars) mūzika plūst citā gultnē, tās šķietamais rimtums aicina gluži vai acīm sekot horizonta nebeidzamajai stīgai. Lielum lielai mūzikas draugu daļai gluži vai par kulta figūru kļuvušais vīrs pēdējā gada laikā šai pusē paklusām manīts jau vairākkārt; iespējams, meistara mūzikas līnijas un baltiešu vēl ne pārlieku eiropeizētais dzīves ritms ierosinājuši savstarpēji rezonējošas svārstības.
Īsta kodolreakcija noris Latvijas radošo spēku prātos. Stratēģiski nozīmīgas sprāgstvielas gatavo un jaunas receptes izmēģināt gatavojas Maija Einfelde, Pēteris Butāns, Andris Dzenītis, Rolands Kronlaks, Vilnis Šmīdbergs, Mārtiņš Viļums.
Nereti izciliem skaņražiem papildus atbalsta punktu ir brīvprātīgi snieguši dedzīgi un simtprocentīgi profesionāli interpreti. ARDITTI kvarteta pašaizliedzīgi apgūtajās dzīlēs iedvesmu smēluši mūsu visnovatoriskākie un kaprīzākie laikabiedri. Somu atraktīvā jaunās mūzikas skatuve jau vairāk nekā divdesmit gadus nav iedomājama bez AVANTI! intensīvi kreatīvās kompānijas. Savukārt Latvijas Radio koris, Rīgas Kamermūziķi un Rīgas Festivāla orķestris gaida esošo un potenciālo fanu pulka klātbūtni vienreizējos kopīgi ieinteresētas atklāsmes gardajos mirkļos.
Šīs ARĒNAS cīņas nekad nebeidzas ar sakāvi. Nāc laukumā!
ARĒNA 2002
Latvijas sabiedrībai (ne gluži bez pamata) labpatīk uzskatīt sevi par tādu, kas pietiekami labi apguvusi klasisko vērtību ābeci, lai orientētos laikmetīgos mākslas pasaules strāvojumos – tā teikt, mūsdienu mākslas pulss labprāt rezonē mūsu kultūrvidē. Tiesa, ne visās jomās tas pulsē vienlīdz spilgti un vienmērīgi. Teātrim Latvijā ir festivāls Homo Novus, kino identificējas ar vārdu Arsenāls, mākslai ir žurnāls Studija, literatūrai visnotaļ pilnveidojami, tomēr mērķtiecīgi starptautiskie sakari, bet mūzikai – ? Svinam opermūziku, pianisma zvaigznes, seno mūziku, garīgo mūziku, zēnu korus u.c., bet jaunā mūzika allaž bijusi tādā kā pavēnī. Niša brīva, vārti vaļā. Ko darīt?
Vairākus gadus pēc kārtas uzdodot viens otram šādus un līdzīgas dabas jautājumus, kāds domubiedru grupējums (t.i. mākslinieciskā padome, kuras sastāvā ir komponists Pēteris Vasks, diriģenti Normunds Šnē, Kaspars Putniņš, Sigvards Kļava, muzikoloģe Baiba Kurpniece, Latvijas Radio kora direktors Guntars Ķirsis un komponists Andris Dzenītis) ilgi domāja vārdu tam, ko vēlējās radīt, līdz izdomāja. 2002. gada pavasarī Latvijas mūzikas sabiedrībā uzvirmoja vēsts par pirmo Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA (2002. gada 22. oktobris – 9. novembris).
Vairumā sevi cienošu pasaules valstu jau daudzus gadus šādas laikmetīgās mūzikas parādes ir neatņemama mūzikas dzīves sastāvdaļa, kas rosina starptautiskus kontaktus, ideju apmaiņu, pieredzes kaldināšanu un jaunu darbu tapšanu, turklāt (kas īpaši svarīgi!) tādā veidā ikkatras valsts jaunajai mūzikai tiek dota iespēja pārkāpt tuvākās apkārtnes slieksni un doties pasaulē. Lietuvā un Igaunijā ik gadus notiek pa diviem šādiem forumiem. Nu beidzot arī Latvija nolēmusi dot savu ieguldījumu jaunās mūzikas globālajā apritē! Nav jau, saprotams, tā, ka Latvijā nekas nenotiktu: vispārzināmas ir Latvijas Radio kora aktivitātes komponistu piesaistīšanā un skaņdarbu pasūtināšanā, kopš savas pastāvēšanas pirmsākumiem orķestris Rīgas Kamermūziķi pastiprināti interesējies par laikmetīgo mūzikā, drosmīgi savu ceļu iet Rīgas Festivāla orķestris, ik pa brīdim uzplaiksnī kāda spilgta jaundarba pirmatskaņojums, bet šis process bijis nevienmērīgs, neorganizēts, nemērķtiecīgs. Līdz ar ARĒNAS piedzimšanu ir cerības piešķirt Latvijas jaunās mūzikas aprisēm noteiktākas līnijas.
Festivāla galvenās līnijas ir šādas: pirmkārt, jaunās latviešu mūzikas propagandēšana; otrkārt, starptautiski atzītu atskaņotājmākslinieku piesaistīšana; treškārt, kāda prominenta komponista – festivāla īpašā viesa aicināšana.
Šogad aicināts komponists Arvo Perts (Arvo Pärt), Mūzikas akadēmijā plānota tikšanās ar Meistaru, šajā sarunā piedalīsies arī Pēteris Vasks. Būs iespēja dzirdēt vienu no drosmīgākajiem un perfektākajiem mūsdienu mūzikas ansambļiem "Das Neue Ensemble". Festivālā skanēs Arvo Perta darbi, dzirdēsim Pētera Vaska un Artura Maskata mūziku, būs Maijas Einfeldes kora darba pirmatskaņojums, jauno Baltijas komponistu Dundagas meistarklašu pieredze rezultēsies koncertā Mūzikas akadēmijā, savukārt Latvijas Radio I studijā notiks, iespējams, pirmais elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas koncerts Latvijā. Visbeidzot - neapšaubāmi saistoša būs tikšanās ar Džo Zavinulu (Joe Zawinul) un viņa domubiedriem Rīgas Festivāla orķestra koncertā.
ARĒNA gaida savus klausītājus un nešaubās, ka arī Latvijas visai konservatīvajā vidē tādu ir gana daudz!
