ARĒNA RUNĀ

Kāpēc šodienas mūzika ir tāda, kāda tā ir, un kam un kāpēc tā ir nepieciešama? Ko nozīmē būt laikmetīgam māksliniekam, mīlēt šo darbu un censties par tā nozīmību pārliecināt ikkatru? Vai mēs spējam universāli saprasties ar šodienas klasiskās mūzikas starpniecību un vai vispār šis laiks mums piedāvā vienu universālu mūzikas valodu un stilu? Un galu galā – kur, ko un kā šodien klausīties?

Par šiem jautājumiem spriedīsim jaunajā raidierakstu ciklā ARĒNA RUNĀ, ko savā 20. jubilejas gadā piedāvā Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Sarunas vadīs ANDRIS DZENĪTIS – viens no talantīgākajiem, radošākajiem un starptautiski veiksmīgākajiem savas paaudzes latviešu komponistiem, kurš stāvējis arī pie ARĒNAS šūpuļa. Raidierakstu viesu statusā – mūzikas mīļotāji, tostarp, komponisti, mūzikas vēsturnieki, atskaņotājmākslinieki un arī pavisam citu profesionālo nozaru pārstāvji, kuri klausās šodienas mūziku un seko laikmetīgās mūzikas aktualitātēm.

Lai arī tas daudziem šķitīs pārsteidzoši, par šodienas mūziku interesējas arī nedzirdīgo auditorija. Nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki studē mūziku, iemācās spēlēt instrumentus un sniegt priekšnesumus, kas spēj aizraut arī dzirdīgos. Daudziem šeit noteikti nāk prātā Bēthovena fenomens, savukārt viens no mūsdienās spilgtākajiem pasaulē zināmajiem piemēriem ir skotu perkusioniste Evelīna Glennija (Evelyn Glennie), kas, būdama nedzirdīga, ne tikai spēlē visdažādākos sitaminstrumentus, bet arī māca to darīt dzirdīgajiem – viņa izdevusi 25 solo albumus un pat saņēmusi Grammy balvu. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ARĒNAS raidierakstus zīmju valodā pieejamus padarījusi viena no Latvijā pieredzējušākajām sava aroda meistarēm, surdotulks ROTA GULBE.

ARĒNA RUNĀ tiksimies divreiz mēnesī - ARĒNAS mājaslapā, YouTube kanālā un Facebook lapā. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds mērķprogrammas "KultūrELPA" ietvaros. Pateicamies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par atbalstu raidieraksta tapšanā!

ARĒNA RUNĀ jubilejas speciālizlaidums

Jaunās mūzikas festivālam ARĒNA šogad 20 gadu jubileja. Par to, kā radās ideja par festivālu, kādi pasaules klases mākslinieki viesojušies ARĒNĀ un kas varētu uzrunāt jaunus interesentus klausīties mūsdienu mūziku, ar komponistu Andri DZENĪTI raidierakstā sarunājas ARĒNAS dibinātāji Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards KĻAVA un kora diriģents Kaspars PUTNIŅŠ, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds ŠNĒ un orķestra mākslinieciskā producente Baiba KURPNIECE.

#01 ARĒNA RUNĀ ar Borisu Avramecu

BORISS AVRAMECS, JVLMA profesors, mūziķis, mūzikas pētnieks un mūzikas mīļotājs, ir liela autoritāte studentu vidū, lasa lekcijas daudzās augstskolās, mūzikā darbojies arī kā atskaņotājmākslinieks un komponists… Bet vai ir tādi mūzikas žanri, ko eksperts nepārzina? Kāda mūzika bija aizliegta padomju laikā, ko toreiz studentiem mācīja kā “jauno” mūziku un kur varēja uzzināt, kas notiek ārpasaulē? Kas Borisu mudināja interesēties par laikmetīgo mūziku, kur viņš satika Hārdiju Lediņu un kā viņiem kopā izdevās noorganizēt leģendāro avangarda mūzikas koncertu Mākslas akadēmijā? Vai tas, ka šodien mūzikas ir tik daudz, ir mūsu laika laime vai nelaime? Vai mūzika ir jāskaidro, jāprāto par to vai vienkārši jāklausās?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Borisu Avramecu klausāmies Stīva Reiha (Steve Reich, 1936) “Music for Mallet Instruments, Voices, and Organ” (1973).

#02 ARĒNA RUNĀ ar Ievu Salieti

Klavesīniste IEVA SALIETE ir ne tikai izcila baroka mūzikas spēles meistare, bet arī aktīva laikmetīgās mūzikas interprete, kuras meistarība rosina komponistus rakstīt klavesīnam arvien jaunus, modernus skaņdarbus. Kas cilvēkam liek iemīlēt klavesīnu un kā Ieva izvēlējās to par savu instrumentu? Kāpēc klavesīna un klavieru taustiņu krāsas atšķiras, kā skaņo klavesīnu un ko uz klavesīna var nospēlēt? Kā tehnoloģijas ietekmējušas klavesīnista dzīvi, ko jaunu mūzikā vēl var uzrakstīt un ko noteikti nevajag rakstīt klavesīnam?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Ievu Salieti klausāmies Santas Ratnieces (1977) “Saline” (“Sālsezers”, 2006).

#03 ARĒNA RUNĀ ar Sandri Mūriņu

SANDRIS MŪRIŅŠ ir ilggadējs ARĒNAS klausītājs, jaunās mūzikas mīļotājs, kura interese par akadēmisko mūziku sākusies, iepazīstoties ar minimālisma darbiem. Sandris veido blogu, kurā intervē laikmetīgās mūzikas komponistus, bet viņa pamatnodarbošanās nav saistīta ar mūziku. Sandris darbojas tehnoloģiju jomā un pašlaik strādā pie inovācijām, kas ieinteresējušas arī jaunos komponistus. Kāda mūzika uzrunā pašu Sandri un cik svarīgi mūsdienās mūziku ir ne tikai klausīties, bet arī skatīties? Vai mūziku var sataustīt un sasmaržot? Ar ko atšķiras multimediju mūzika no multimediju mākslas, kādas tehnoloģiju un skatuves prasmes šodien nepieciešamas komponistiem un atskaņotājmāksliniekiem un kāda loma mūzikas radīšanā ir mākslīgajam intelektam?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Sandri Mūriņu skatāmies un klausāmies Aleksandra Šūberta (Alexander Schubert, 1979) “Convergence” (2020).

#04 ARĒNA RUNĀ ar Lindu Leimani

LINDA LEIMANE ir latviešu komponiste, kas dzīvo šodienā un raksta patiešām laikmetīgu mūziku. Komponiste ar lielām darbaspējām. Komponiste, kam patīk tehnoloģijas, eksperimenti un izaicinājumi. Komponiste, kuras mūzika ir ķermenisks piedzīvojums… Kāds ir bijis viņas ceļš pie savas muzikālās identitātes? Cik svarīga loma darba radīšanā ir racionālajam prātam un kā atrast vidusceļu starp intelektuālu mūziku un mūziku plašākai publikai? Kas ir dzīvā elektronika? Vai komponēšana ir hobijs un kāpēc kultūrai vajadzīgs valsts finansējums?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Lindu Leimani skatāmies un klausāmies Pjēra Žodlovska (Pierre Jodlowski, 1971) “Jour 54” (2009).

#05 ARĒNA RUNĀ ar Arvīdu Kazlausku

ARVĪDS KAZLAUSKS (Arvydas Kazlauskas) ir JVLMA Pūšaminstrumentu katedras docents un saksofonspēles pedagogs Jāz. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Viens no radoši ziņkārīgākajiem Latvijas saksofonistiem, mūziķis, kurš labprāt atskaņo laikmetīgo mūziku, ir atvērts dažādiem mūzikas žanriem gan kā atskaņotājmākslinieks, gan kā klausītājs. Kāda loma Arvīda muzikālajā pieredzē ir Andra Dzenīša un Justes Janulītes darbiem? Kāds ir izpildītāja uzdevums laikmetīgās mūzikas ceļā pie klausītāja? Kāda ir šodienas mūzika un kas vispār ir laba mūzika?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Arvīdu Kazlausku klausāmies Karlheinca Štokhauzena (Karlheinz Stockhausen, 1938-2007) “In Freundschaft” (1977).

#06 ARĒNA RUNĀ ar Kristapu Kuplo

Bibliogrāfs KRISTAPS KUPLAIS strādā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā. Savu roku pielicis arī mūzikai, komponistiem un mūziķiem veltītu grāmatu un partitūru krājuma veidošanā, arī Amerikas kultūras centrā. Kristapa interese par mūziku ir likumsakarīga – skolas gados viņš dziedājis zēnu korī Liepājā, vēlāk mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā, pie Paula Dambja apguvis arī laikmetīgās mūzikas vēsturi… Ar mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas projektiem ilgus gadus strādājis Valsts Kultūrkapitāla fondā. Cik sarežģītu lēmumu pieņemšanā viņam ir nācies piedalīties, lemjot par kultūras projektu finansēšanu? Kas nosaka mākslas un mūzikas kvalitāti, cik liela loma te ir izglītības sistēmai? Kuri ir Kristapa iemīļotie mūzikas žanri un kā izvēlēties, ko klausīties?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Kristapu Kuplo iepazīsimies ar angļu multiinstrumentālistu, komponistu un improvizatoru Fredu Fritu (Fred Frith, 1949) fragmentā no dokumentālās filmas “Step Across the Border” (1990).

#07 ARĒNA RUNĀ ar Annu Ķirsi

Latviešu komponiste ANNA ĶIRSE, kuru plašāka publika iepazinusi kā “Koku operas” autori, darbojas kamermūzikas, elektroakustiskās mūzikas un skaņu instalāciju jomās, bet īpaši mīl rakstīt balsij. Annas ceļš pie kompozīcijas gan bijis visai līkločains – bērnībā pametusi mūzikas skolu, viņa mūzikas radīšanas likumus sāka apgūt tikai pēc jurisprudences studijām. Cik daudz darba prasīja šāda profesionālās jomas maiņa un vai Anna būtu gatava vēlreiz mācīties Mūzikas akadēmijā? Vai autore var nodziedāt pašas rakstītās vokālās partijas, vai nākotnē taps arī kāda klasiska opera un vai ir svarīgi sacerēt tādu mūziku, kas patiks publikai?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Annu Ķirsi klausāmies Marko Nikodijeviča (Marko Nikodijević, 1980) “Prituri sa planinata – Plač, tmina, odkej” un Oskara Bjanki (Oscar Bianchi, 1975) “Matra”.

#08 ARĒNA RUNĀ ar Vari Piņķi

Aktieris un režisors VARIS PIŅĶIS mūzikas piedzīvojumam ļāvies jau skolas gados – ne tikai atklājot grupas “Pink Floyd” filozofiskos horizontus, bet arī pats sēžoties pie bungām. Kuras ir tās kvalitātes, kas, pēc Vara domām, raksturo laikmetīgo mūziku un vai tai ir vieta arī teātrī? Kāda loma mākslas darba radīšanā ir mēģinājumu procesam, cik stingram jābūt režisoram vai diriģentam un ar kādiem izaicinājumiem sastopas mūzikas pedagogi, strādājot ar jaunajiem talantiem?

Sarunu vada komponists ANDRIS DZENĪTIS. Surdotulkojums ROTA GULBE. Kopā ar Vari Piņķi skatāmies un klausāmies Nikolas Lizē (Nicole Lizée, 1973) “Hitchcock Études” (2011).