ARĒNA 2026

No 27. oktobra līdz 13. novembrim Rīgā jau 25. reizi notiks jaunās mūzikas festivāls ARĒNA, piecos koncertos aicinot sastapties gaismai un tumsai, ticībai un bailēm, pareģojumiem un mītiem, klusumam, elektronikai un vēl nedzirdētām skaņām. Festivālu atklās Pētera Vaska kvartets ar Pētera Vaska, Arvo Perta un Olivjē Mesiāna mūziku, bet noslēgs viens no vērienīgākajiem ARĒNAS notikumiem – Gundegas Šmites un Dimitra Maronida kameroperas “Eiropas nolaupīšana” pirmizrāde. Īpaši gaidāmi būs arī divi pasaules pirmatskaņojumi koncertā “Pareģojumi” – Klausa Langa un Santas Bušs jaundarbi. Komponiste Santa Bušs turklāt festivāla vēsturē šoruden atver jaunu nodaļu, kļūstot arī par ARĒNAS māksliniecisko vadītāju.

pirkt biļetes

Būdama viena no Latvijas jaunās mūzikas festivāliem–ilgdzīvotājiem, ARĒNA visus šos gadus nav pārstājusi meklēt, kas mūzikā būs nākamais. Šoruden šis skatiens nākotnē iegūst arī noslēpuma un priekšnojautas dimensiju. Festivāls aicina ielūkoties pasaulē, kur zināmais sastopas ar nezināmo, gaisma – ar tumsu, bet realitāte – ar mītu: no garīgas gaismas un paļāvības uz Dievu Pētera Vaska, Arvo Perta un Olivjē Mesiāna mūzikā līdz tumsas vilinājumam, bailēm un elektroniskās skaņas neparedzamībai; no pareģojumiem un rituāla līdz Mortona Feldmana trauslajai, gandrīz bezsvara skaņu telpai. Festivāla noslēgumā mīts ienāks mūsu pašu laikā – kameroperā “Eiropas nolaupīšana”, liekot senajam stāstam sastapties ar šodienas Eiropu.

Četri ARĒNAS koncertvakari notiks Rīgas Reformātu baznīcā, savukārt festivāla noslēgums – kameroperas “Eiropas nolaupīšana” pirmizrāde – Hanzas peronā. Visu koncertu sākums plkst. 19.00.

Festivālu otrdien, 27. oktobrī, Rīgas Reformātu baznīcā atklās Pētera Vaska kvartets. ARĒNA Pētera Vaska 80. jubilejas gada svinībām pievienojas ar īpašu pateicību – komponista muzikālās idejas, cilvēciskā pārliecība un misijas apziņa gadu desmitiem bijusi būtiski Latvijas kultūrdzīves virzītājspēki, turklāt Vasks savulaik bija viens no vizionārajiem mūziķiem, kuri stāvēja pie jaunās mūzikas festivāla ARĒNA šūpuļa.

Jubilejas gadā tapis arī komponista vārdā nosauktais Pētera Vaska kvartets, kurā apvienojušies četri izcili kamermūziķi – vijolniece Magdalēna Geka, klarnetists Egīls Šēfers, čellists Kristaps Bergs un pianiste Iveta Cālīte. Pēc koncertiem Briselē un Stokholmā, Palieses muižā Lietuvā un Mazajā Mežotnes pilī oktobrī šī saskanīgā četrotne pirmoreiz muzicēs Rīgā.

Sadarbībā ar Pēteri Vasku veidotās programmas centrā ir mūžīgas vērtības un gaismas uzvara pār tumsu. Skanēs Vaska ekspresīvi spriegotais cikls Episodi e canto perpetuo, Arvo Perta ikoniskais Fratres un viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta kamermūzikas darbiem – Olivjē Mesiāna 1941. gadā karagūstekņu nometnē komponētais Kvartets laika galam.

Festivāla otrais vakars trešdien, 28. oktobrī, būs veltīts jaunradei un skaņas pieredzei, kurā sastopas gaisma un tumsa, akustiski instrumenti un elektronika. Programmā “Tumsas gaisma” skanēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas nodaļas studentu jaunākie darbi un Woodpecker Project programma.

Andra Dzenīša dibinātajā Woodpecker Project muzicē Andris Dzenītis, Ritvars Garoza, Arvīds Kazlausks un Gatis Zaķis. Apvienības performance “…ailes” klausītāju ievedīs pilnībā aptumšotā vidē, kur redze atkāpjas un priekšplānā izvirzās dzirde. Vai tumsā patiešām eksistē tas, ko neredzam? Kā mainās skaņas uztvere, kad nekas nenovērš uzmanību? Tumsā skaņa iegūst citu spēku – tā var biedēt un mierināt, radīt telpu tur, kur acs to vairs nespēj saskatīt.

Ceturtdien, 29. oktobrī, ARĒNA uz Latviju vedīs Austrijā izveidotu trio – dziedātāju Helēnu Sorokinu, basa klarnetistu Marko Salu (Marco Sala) un akordeonistu Krasimiru Sterevu (Krassimir Sterev), vienu no ilggadējām ansambļa Klangforum Wien personībām.

Trio debitēja Zalcburgas festivālā ar īpaši Helēnas Sorokinas balsij, kontrabasklarnetei un akordeonam komponēto Beāta Furera (Beat Furrer) darbu Prophezeiungen (Pareģojumi), kas kļuvis arī par ARĒNAS koncerta nosaukumu un vienu no tā programmas stūrakmeņiem. Līdzās tam skanēs Džačinto Šelsi (Giacinto Scelsi), Hajas Černovinas (Chaya Czernowin), Rebekas Sondersas (Rebecca Saunders) un Samīra Odeha-Tamimi (Samir Odeh-Tamimi) mūzika.

Vakara īpašais notikums būs divi pasaules pirmatskaņojumi – latviešu komponistes Santas Bušs un austriešu komponista Klausa Langa (Klaus Lang) jaundarbi.

Ceturtdien, 5. novembrī, Rīgas Reformātu baznīcā pirmoreiz uz vienas skatuves satiksies poļu pianists Andžejs Karaļovs (Andrzej Karałow) un latviešu sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko. Programmā “Sarunas ar Feldmanu” viņi muzikāli sarunāsies gan viens ar otru, gan ar amerikāņu komponista Mortona Feldmana mūziku, savienojot rakstītu skaņu ar brīvu improvizāciju.

Feldmana trauslā, nesteidzīgā un gandrīz bezsvara skaņu pasaule kļūs par telpu abu mūziķu satikšanās brīdim. Lielās mūzikas balvas 2025 laureāta Kaspara Kurdeko spēli raksturo niansētība, rūpīga ieklausīšanās un brīvība skaniskos meklējumos, savukārt vairāku starptautisku konkursu laureāts Andžejs Karaļovs līdzās klasiskajam repertuāram pievērsies kompozīcijai un brīvajai improvizācijai, meklējot saiknes arī ar vizuālo mākslu un fotogrāfiju.

Festivāls piektdien, 13. novembrī, Hanzas peronā noslēgsies ar īpašu notikumu – Gundegas Šmites un Dimitra Maronida (Dimitris Maronidis) kameroperas “Eiropas nolaupīšana” pirmizrādi. Starptautiskajā projektā piedalīsies Bāzelē dibinātais laikmetīgās mūzikas ansamblis EUNOIA, scenogrāfe Katrīna Neiburga un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Operā akustisko instrumentu skanējums savīsies ar elektroniku, mīts – ar realitāti, videoprojekcijas – ar gaismas partitūru.

Darba sākumpunkts ir sengrieķu mīts par feniķiešu princesi Eiropu, kuru nolaupa Zeva sūtītais baltais vērsis, taču senais stāsts operā sastopas ar šodienas Eiropu – tās identitāti, novecošanu, ģeopolitisko spriedzi, migrāciju un spēju nosargāt savas vērtības.

“Mūsu ieskatā Eiropa ir stipra. Tā ir iekļaujoša mājvieta, kuru nav iespējams nolaupīt, ja vien tā nenolaupa pati sevi. Tā spēj mainīties, pieaugt, bet vienlaikus saglabāt savu identitāti,” par operas ieceri saka komponiste un libreta autore Gundega Šmite. Operas noslēgums būs vērsts cerības virzienā – uz Eiropu, kas spēj iztaisnot muguru, atjaunoties un turpināties.