MARIENGLASS. Elektroakustiska kameropera pēc Franca Kafkas Pils motīviem

16. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā
17. oktobrī plkst. 15.00 Rīgas Reformātu baznīcā
17. oktobrī plkst. 18.00 Rīgas Reformātu baznīcā

Šveiciešu komponista Beata GĪZINA (Beat Gyzin) kameropera MARIENGLASS ir teju 80 minūšu gara muzikāla luga kontrtenoram, klavieru trio, skaņu celiņam, telpai, gaismai un dzīvai elektronikai. Operu komponists sacerējis pēc Franca Kafkas romāna Pils (Der Schloss) motīviem un tā stāsta par uztveri. Vai varam ticēt tam, ko redzam un dzirdam? Vai mums jāuzticas ne tikai acīm un ausīm, bet arī apziņas procesiem, kas notiek mūsu smadzenēs? Kāda patiesībā ir katra iekšējā filma, kādu to varētu projicēt uz ekrāna? Kas ir realitāte un kas ir iztēles augļi, kas ir ārā un kas - iekšā?
Operas nosaukumu komponists radis, iedvesmojoties no mākslas pasaules - marienglass ir īpašs ģipša veids, kas ir caurspīdīgs kā stikls un senāk tika klāts virs gleznām, kur attēlota Marija, jo šis materiāls kliedē sveču gaismu, veidojot gaismas oreolu jeb nimbu. Uzvedums būs īpašs ar savu scenogrāfiju, kas klausītājiem piedāvās oriģinālu klausīšanās un uztveres pieredzi. Neparasts būs gan mākslinieku un klausītāju izvietojums speciāli uzbūvētā akustiskā telpā, gan viņu savstarpējās attiecības, gan pats darba atskaņojums, kas vienlaicīgi notiks gan dzīvā, gan elektroniskā veidā, gan ierakstā, ko katrs klausītājs varēs dzirdēs speciāli izdalītās austiņās.

Operas atskaņojumā trīs izrādēs 16. un 17. oktobrī piedalīsies gan pats komponists, gan kontrtenors Havjērs HĀGENS (Javier Hagen) un aktieris Filips BOĒ (Philipp Boë) no Šveices, kā arī virtuozais latviešu čellists Ēriks KIRŠFELDS.

Šveiciešu komponista Beata Gizina (Beat Gysin) kameropera MARIENGLASS, kas sacerēta pēc Franca Kafkas romāna Pils (Der Schloss) motīviem, ir akustiski un vizuāli neparasts iestudējums, kas klausītājiem piedāvās oriģinālu klausīšanās un uztveres pieredzi. Īpašs būs gan mākslinieku un klausītāju izvietojums speciāli uzbūvētā akustiskā telpā, gan viņu savstarpējās attiecības, gan pats darba atskaņojums, kas vienlaicīgi notiks gan dzīvā, gan elektroniskā veidā, gan ierakstā, ko katrs klausītājs varēs dzirdēt speciāli izdalītās austiņās. Kameroperas atskaņojumā piedalīsies gan pats komponists Beats Gizins, gan kontrtenors Havjērs Hāgens (Javier Hagen) un aktieris Filips Boē (Philipp Boë) no Šveices, kā arī virtuozais latviešu čellists Ēriks Kiršfelds.


MARIENGLASS stāsta par uztveri. Vai varam ticēt tam, ko redzam un dzirdam? Vai mums jāuzticas ne tikai acīm un ausīm, bet arī apziņas procesiem, kas notiek mūsu smadzenēs? Kāda patiesībā būtu mūsu katra iekšējā filma, ja to varētu projicēt uz ekrāna? Kas ir realitāte un kas ir iztēles augļi, kas ir ārpusē un kas iekšienē?

Kafkas romāna Pils galvenais varonis K. ir smalkjūtīgs un apmulsis. Ar tādu uztveri kā viņam nav viegli. Viņš realitāti uztver citādāk nekā apkārtējie. K. ierodas ciematā, lai strādātu tur par zemes mērnieku, bet ciematā mērnieks nav gaidīts un sanāk, ka viņa ierašanās ir pārpratums. Ciematā neviens par to īpaši neuztraucas, taču K. tas ir eksistenciālas dabas pārbaudījums. Lai atrisinātu situāciju, viņš bez panākumiem izmisīgi meklē dzirdīgas ausis un sapratni blakus esošajā pilī. Bezcerīgajos pūliņos viņš arvien vairāk sapinas ciemata dzīves notikumu tīklos, arī tur paliek nesaprasts un kļūst arvien skumjāks.

Kameroperas uzbūve veidota tā, ka stāsts netiek pārstāstīts, bet tiek izdzīvots K. apjukums. Operā izmantoti 6 romāna fragmenti. Visiem skatītājiem būs austiņas, kas ļaus katram uztvert un sajust šīs emocijas personīgi. Uzveduma laikā vienlaikus skanēs gan ieraksti, gan mūziķu dzīvais izpildījums. Reālā un ierakstītā skaņa, t.i., ārējā un iekšējā skaņa saplūdīs kopā, akustiski pārklājoties trīsdimensionālā telpā. Īpaši izstrādātas akustiskās sistēmas un skatuves iekārtojums padara to tehniski iespējamu. Kafkas pasaules redzējums, traģiskā iekšējās un ārējās īstenības nošķirtība Kafkas romāna fragmentos ir ideāls literārais pamats šai elektroakustiskajai kompozīcijai.Uzveduma laikā daļa publikas guļ skatuves vidū, bet pārējie sēž visapkārt. Guļošie nonāk intīmajā, neaizsargātā K. situācijā, savukārt apkārt sēdošie ir kā ciema iedzīvotāji, kas visam seko līdzi. 80 minūšu ilgā iestudējuma laikā virs guļošās publikas daļas pakāpeniski nolaižas puscaurspīdīgs jumts (Marienglass), izveidojot gandrīz noslēgtu telpu. Tādējādi publika piedzīvo K. izolāciju no ārpasaules burtiski - telpiski mākslinieciskā veidā.

Marienglass ir īpašs tīra ģipša veids, kas, atšķirībā no parasta ģipša, ir gandrīz tikpat caurspīdīgs kā stikls. Marienglass senāk tika likts priekšpus gleznām, kur attēlota Marija, jo šis materiāls kliedē sveču gaismu, veidojot gaismas oreolu (nimbu). Nosaukums Marienglass ir iestudējuma programmas satvars, bet tas vienlaikus apzīmē arī uztveri un maldus. Šeit neliels ieskats operas atskaņojumā.
Komponists BEĀTS GĪZINS (Beat Gysin) dzimis 1968. gadā, Šveicē. Bāzelē studējis klavierspēli, ķīmiju, kompozīciju un mūzikas teoriju. Komponista krājumā ir ap 50 darbu visdažādākajiem izpildītāju sastāviem – sākot no solo līdz orķestra darbiem. Spilgtākie viņa darbu atskaņojumi notikuši The Arditti Quartet, The Basel Madrigal Singers, Ensemble Windspiel un umsn'jip priekšnesumos. Beāta Gīzina īpašo interešu lokā ir telpas akustiskā fenomena pētījumi. Neparastu instrumentu izmantojums un trīsdimensiju skaņtelpas radīšana, spēle ar uztveri īpaši uzskatāmi viņa darbos Aiz stikla sienas un kameroperā Marienglass, ko šogad būs iespēja baudīt arī klausītājiem Latvijā. Teatralitāte, scenārija un vides saspēle vērojama tādos darbos kā zemūdens opera Scamander un akustiskā kompozīcijā Water Reservoir.
Šveicietis HAVJĒRS HĀGENS (Javier Hagen) ir viens no pārsteidzošākajiem savas paaudzes akadēmiskās mūzikas dziedātājiem. Viņa unikālā balss ar diapazonu līdz četrām oktāvām ļauj viņam izpildīt gan tenora, gan kontrtenora partijas, bet plašais zināšanu, vokālo prasmju un interešu loks - repertuāram izvēlēties gan seno mūziku, gan pašus jaunākos darbus.

Hāgens dzimis Barselonā, Spānijā, uzaudzis un dzīvo Šveicē. Savas vokālās karjeras laikā pirmatskaņojis vairāk nekā 200 jaundarbu pretižos laikmetīgās mūzikas festivālos visā pasaulē, sadarbojoties ar daudziem izciliem mūslaiku komponistiem, piemēram, Aribert Reimann, Mauricio Kagel, Pierre Mariétan, Peter Eötvös, Guo Wenjing, Stefano Gervasoni. Uzstājies daudzos mūzikas festivālos, tostarp Donauešingenā, Strasburgā, Karlsrūē, Cīrihē, Lucernā, Ženēvā, Prāgā, Boloņā, Milānā, Amsterdamā, Parīzē, Ņujorkā, Honkongā, Šanhajā, Maskavā, Sanktēterburgā, Adelaidē, Rīgā, Aviņonā, Berlīnē. Veicis vairākus skaņu ierakstus Vācijas, Francijas, Krievijas, Latvijas, Ķīnas, Čehijas un Šveices radio un televīzijās.

2007. gadā Hāgens kopā ar šveiciešu komponisti un multiinstrumentālisti Ulriki Meijeri - Šponu (Ulrike Mayer-Spohn) dibinājis duetu UMS 'n JIP, kas ir viens no aktīvākajiem laikmetīgās mūzikas ansambļiem visā pasaulē, ik gadus sniedzot ap 100 koncertu. Kopš 2012. gada, UMS 'n JIP ir pirmatskaņojuši arī vienpadsmit latviešu komponistu darbus. Arī Hāgens pats raksta instrumentālus, vokālus un skatuves darbus, veido elektroakustiskas instalācijas. Viņa darbi atskaņoti gan Eiropā, gan Amerikā, tāpat Korejā un Izraēlā. Lasījis lekcijas universitātēs Maskavā, Tokijā, Seulā, Šanhajā, Honkongā, Stambulā, Bāzelē u.c.
FILIPS BOĒ (Philipp Boë) ir šveiciešu aktieris, režisors un mākslinieks, kas darbojas uz skatuves jau vairāk nekā 25 gadus, vienmēr meklējot radikāli jaunas skatuves mākslas formas. Bieži savos iestudējumos pielieto cirka elementus.
ĒRIKS KIRŠFELDS ir viens no Latvijas virtuozākajiem čellistiem. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesoriem Māra Villeruša un Eleonoras Testeļecas. Papildinājis zināšanas Sibeliusa akadēmijā Helsinkos pie profesora Arto Norasa. Absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie profesora Ivana Monigeti. Pašlaik ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, bijis ilggadējs Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Strādā par koncertmeistaru kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. 2009. gadā par izcilu darbu ansamblī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.