Bērnu opera KIRANA

12. novembrī plkst. 17.00 Latvijas Jaunatnes teātrī, Ulmaņa gatvē 1

Maltiešu komponista Rubena ZĀRAS (Ruben Zahra) darba uzvedums, kura pamatā ir indiešu, maltiešu, grieķu un citu tautu mīti par pasaules radīšanu. Galvenā to tēma ir četri pasaules pirmelementi – ūdens, gaiss, zeme un uguns – , kurus reprezentē četri mītiski radījumi: skorpions, kentaurs, suns un čūska.

Stāsts tiks izspēlēts 10 muzikāli un vizuāli kolorītās ainās. Izrāde taps īpašās meistarklasēs, kurās nedēļu piedalīsies 10 – 15 gadus veci bērni no visas Latvijas. Projekta gaitā bērni apgūs iemaņas vienkāršu pūšaminstrumentu un perkusiju spēlē, iepazīsies ar mūsdienās populāru klavieru izmantošanas veidu – preparētajām jeb sagatavotajām klavierēm un to skaniskajām iespējām, apgūs mūzikas instrumentu veidošanu no vienkāršiem sadzīvē izmantojamiem priekšmetiem, iegūs unikālu pieredzi, strādājot kopā ar profesionāliem mūziķiem, komponistu un horeogrāfu uz mūsdienīgi aprīkotas skatuves.
Arēna 2017 programma
Sekojiet mūsu FACEBOOK lapai!
Festivāla biļetes BIĻEŠU PARADĪZES kasēs (tālr. 9000 2000),
koncertu norises vietās un bilesuparadize.lv!
Arēna runā

ARĒNA RUNĀ

Kāpēc šodienas mūzika ir tāda, kāda tā ir, un kam un kāpēc tā ir nepieciešama? Ko nozīmē būt laikmetīgam māksliniekam, mīlēt šo darbu un censties par tā nozīmību pārliecināt ikkatru? Vai mēs spējam universāli saprasties ar šodienas klasiskās mūzikas starpniecību un vai vispār šis laiks mums piedāvā vienu universālu mūzikas valodu un stilu? Un galu galā – kur, ko un kā šodien klausīties?

Par šiem jautājumiem spriedīsim jaunajā raidierakstu ciklā ARĒNA RUNĀ, ko savā 20. jubilejas gadā piedāvā Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Sarunas vadīs Andris DZENĪTIS – viens no talantīgākajiem, radošākajiem un starptautiski veiksmīgākajiem savas paaudzes latviešu komponistiem, kurš stāvējis arī pie ARĒNAS šūpuļa. Raidierakstu viesu statusā – mūzikas mīļotāji, tostarp, komponisti, mūzikas vēsturnieki, atskaņotājmākslinieki un arī pavisam citu profesionālo nozaru pārstāvji, kuri klausās šodienas mūziku un seko laikmetīgās mūzikas aktualitātēm.

Lai arī tas daudziem šķitīs pārsteidzoši, par šodienas mūziku interesējas arī nedzirdīgo auditorija. Nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki studē mūziku, iemācās spēlēt instrumentus un sniegt priekšnesumus, kas spēj aizraut arī dzirdīgos. Daudziem šeit noteikti nāk prātā Bēthovena fenomens, savukārt viens no mūsdienās spilgtākajiem pasaulē zināmajiem piemēriem ir skotu perkusioniste Evelīna Glennija (Evelyn Glennie), kas, būdama nedzirdīga, ne tikai spēlē visdažādākos sitaminstrumentus, bet arī māca to darīt dzirdīgajiem – viņa izdevusi 25 solo albumus un pat saņēmusi Grammy balvu. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ARĒNAS raidierakstus zīmju valodā pieejamus padarījusi viena no Latvijā pieredzējušākajām sava aroda meistarēm, surdotulks Rota Gulbe.

ARĒNA RUNĀ tiksimies divreiz mēnesī - ARĒNAS mājaslapā un YouTube kanālā. Pirmā sarunā - jau septembrī! Saklausi nākotni!
Opera KIRANA atzīta par vienu no 2014. gada inovatīvākajiem projektiem Eiropā un šobrīd ir ļoti pieprasīta daudzu Eiropas koncertzāļu un opernamu izglītojošajās programmās.

Piedalās komponists Rubens ZĀRA (Ruben Zahra, Malta), Triša DONA VILJAMSA (Tricia Dawn Williams, klavieres), Mārtiņš MIĻEVSKIS (sitaminstrumenti), deju grupa DZIRNAS, Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņi. Digitālā animācija - Martins BONIČI (Martin Bonnici), horeogrāfija - Agris DAŅIĻEVIČS, tehniskais direktors Kristofers GATS (Christopher Gatt). Atbalsta Cultural Export Fund – Arts Council Malta.
Komponista RUBENA ZĀRAS (Ruben Zahra) daiļradē apvienojas mūsdienu mūzika un Vidusjūras reģiona vēsturiskais muzikālais mantojums. Viņa kompozīcijās dzirdami mūsdienu akadēmiskās, roka, džeza un tautas mūzikas elementi. Zāras darbi atskaņoti lielākajos starptautiskajos festivālos Eiropā, Ēģiptē, Tunisijā, Indijā un Honkongā. 

Zāra studējis Maltā, Itālijā un ASV, elektronisko mūziku mācījies pie Dzordžio Notali (Giorgio Nottoli), filmu mūzikas kompozīciju – pie Ennio Morikones (Ennio Morriccone), strādājis Losandželosā, Holivudas filmu industrijā. 2006. gadā nodibinājis organizāciju Soundscapes, kas veido dažādus projektus Vidusjūras reģionā un Eiropā. Ir Maltas mūsdienu mūzikas asociācijas prezidents, 2008. gadā tika iecelts par Maltas folkmūzikas festivāla Għanafest direktoru. Dzīvo Maltā un strādā starptautiskos projektos kā komponists brīvmākslinieks. 
TRIŠA DONA VILJAAMSA (Tricia Dawn Williams) ir koncertējoša pianiste ar savdabīgu un krāsainu muzikālo biogrāfiju. Būdama aizrautīga mūsdienu mūzikas popularizētāja, viņa pasūtinājusi un pirmatskaņojusi neskaitāmus jaundarbus, piedalījusies tiešraides koncertos radio un ieskaņojusi vairākus CD. Viņa bieži labprāt piedalās starpdisciplināru projektu realizēšanā, kuros izmantotas jaunās tehnoloģijas. Viljamsa uzstājusies Bēlas Bartoka memoriālajā mājā Budapeštā, Džona Kenedija centrā Vašingtonā, Maltas mākslu festivālā, ka arī mūsdienu mūzikas festivālos Tunisijā, Itālijā un Francijā.

Māksliniece dzimusi Maltā, īru un velsiešu imigrantu ģimenē, klavierspēli sākusi apgūt ļoti agrā vecumā pie Ritas Mikalefas (Rita Micallef), mūziku studējusi pie Paulu Greča (Pawlu Grech). Kopš 2010. gada Viljamsa ir Maltas Mūsdienu mūzikas asociācijas atbildīgā sekretāre un rūpējas par mūsdienu mūzikas procesu attīstību un popularizēšanu Maltā.
MĀRTIŅŠ MIĻEVSKIS ir perkusionists, komponists un producents. Augstāko izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, turpmāk papildinājis zināšanas un prasmes kursos un meistarklasēs visā pasaulē. Darbojas dažādos mūzikas žanros. Strādā profesionālajā pūtēju orķestrī Rīga, kā viesmākslinieks piedalās projektos Liepājas Simfoniskajā un Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī. Muzicē grupā Astro'n'out, folka ansamblī Auļi, kā arī veido savus projektus ar dažādiem mūziķiem no visas pasaules. Kopā ar domu biedriem radījis mūziku filmām Ručs un Norie un Lūgšanu māja. Rakstījis un producējis mūziku dažādiem deju kolektīviem Latvijā. Ar koncertiem gan kā solists, gan dažādos mūziķu sastāvos viesojies Zviedrijā, ASV, Polijā, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē un citur.
Animators MARTINS BONIČI (Martin Bonnici) ir direktors un producents firmā Shadeena Films, kur viņa vadībā tapušas gan reklāmas video, gan īsfilmas, gan mūzikas video klipi un dokumentālās filmas. Kompānija bieži veido sadarbības projektus ar Lielbritānijas, Šveices, Itālijas u. c. valstu filmu nozares māksliniekiem. Starptautiskie projekti ietver Īsfilmu telpu Kannu kinofestivālā (2015), vairākkārtēju dalību Eiropas īsfilmu parādē Luksemburgā (2012-2015), Power to the Pixel Lielbritanijā (2014), Mipcom Francijā (2013), Clermont – Ferrand filmu festivālā Francijā (2015). Par radošu un inovatīvu darbu filmu nozarē Boniči ieguvis vairākus apbalvojumus: Maltas Inovāciju balvu (2012 un 2014), kā arī Pasaules Intelektuāla īpašuma organizācijas balvu Wipo Award for Creativity (2012). Viņa filmas The King who grew a horn on his Head (2013) un Tele-Monkey (2012) atzītas par Maltas labākajām īsfilmām.
KRISTOFERS GATS (Chritopher Gatt) savu karjeru sācis kā teātra režisors. Savās mājās Maltā viņš veido inscenējumus gan klasiskām, gan laikmetīgām lugām un viņa gaismu dizains krāšņo gan operu un teātru, gan deju un pantomīmu uzvedumus. Gata režisora portfolio ir tādi mūsdienu lugu iestudējumi kā Ravenhill’s Some Explicit Polaroids, Churchill’s A Number, Mc Donagh’s The Pillowman, Ridley’s Mercury Fur, Pinter’s Old Times and Betrayal, kā arī populāri meinstrīma hīti, piemēram, Chicago, Fiddler on the Roof u. c. Savulaik būdams Sv . Džeimsa (St. James Cavalier) Radošuma centra pirmais mākslinieciskais vadītājs, Gats fokusējās uz telpas radīšanu jaunām idejām, ļaujot centram darboties kā platformai topošajiem māksliniekiem kā nacionālā, tā starptautiskā mērogā. Šobrīd viņš ir ļoti pieprasīts kā teātra izrāžu un koncertu gaismu mākslinieks daudzviet Eiropā. 

Kristofers Gats prot radīt izcilu gaismas dizainu ne tikai liela mēroga darbiem, bet arī ierobežota budžeta ievaros, īsā laikā, ar minimāliem līdzekļiem - par to varēs pārliecināties arī festivāla ARĒNA apmeklētāji operā KIRANA.

AGRIS DAŅIĻEVIČS ir latviešu horeogrāfs, pedagogs un režisors. Kopš 1985. gada vada deju grupu Dzirnas, 2002. gadā dibinājis tāda paša nosaukuma skolas studiju Rīgā, kur pasniedz improvizācijas, tautas deju un klasiskās nodarbības. Veidojis horeogrāfijas Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, bijis to virsvadītājs, veidojis daudzas deju programmas un horeogrāfiskos lieluzvedumus, kustību režiju virknei teātra izrāžu, bijis vairāku TV šovu žūrijas loceklis un raidījumu dalībnieks.