BULĒZS. KSENAKIS. PETRAŠKEVIČS. DZENĪTIS

Otrdien, 8. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā

Piedalās: Monika MATĪSENA (Monika Mattiesen, flauta, Igaunija), Mihaels VENDEBERGS (Michael Wendeberg, klavieres, Vācija / Šveice), GIUNTER PERCUSSION (Lietuva), Guntars FREIBERGS, Mikus BĀLIŅŠ, Edvards Paulis MUZIKANTS (sitaminstrumenti), Armands SILIŅŠ (balss)

Programmā: Pjērs BULĒZS (Pierre Boulez), Jannis KSENAKIS (Iannis Xenakis), Galina GRIGORJEVA, Līsa HIRŠA (Liisa Hirsch), Helena TULVE, Ilo KRIGULS (Ülo Krigul) un Andra DZENĪŠA un Jāņa PETRAŠKEVIČA jaundarbi

Koncerta programma.pdf

Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA 2022. gadā noslēgs diviem 20. gadsimta mūzikas revolucionāriem, divām spilgtām avangarda leģendām veltītā koncertprogramma, kurā dzirdēsim līdz smalkākajai niansei noslīpētas harmoniskās struktūras un rūpīgi izstrādātu ritma valodu.

Rīgas Reformātu baznīcu vispirms pieskandinās duets, kurā apvienojusies igauņu flautiste Monika MATĪSENA, kura pazīstama arīdzan kā ansambļa Küberstuudio dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja un laikmetīgās mūzikas festivāla AFEKT direktore, un vācu pianists un diriģents Mihaels VENDEBERGS, kurš no 2000. līdz 2005. gadam Pjēra Bulēza vadībā muzicējis pasaulslavenajā Ensemble Intercontemporain. Abu starptautiski labi pazīstamo mūziķu sniegumā skanēs gan jau pieminētā Bulēza kompozīcijas, tostarp Sonatina un Notations, gan divu Igaunijas skaņumākslas lepnumu – Helēnas Tulves un Galinas Grigorjevas – opusi, kā arī mūsu pašu lieliskā skaņu juveliera Jāņa Petraškeviča jaundarbs!

Savukārt festivālu noslēgs Andra Dzenīša Canti della peste jeb ar itāliešu renesanses vārsmām rakstītās Mēra dziesmas, kas komponētas viņa uzticamajiem domubiedriem mūzikā – baritonam Armandam SILIŅAM un sitaminstrumentālistam Guntaram FREIBERGAM, kā arī šīgada jubilāra – komponista, mūzikas teorētiķa, arhitekta un inženiera Jaņņa Ksenaka – iespaidīgais opuss Pléïades. Šīs sešiem sitaminstrumentālistiem rakstītās sengrieķu mitoloģijas iedvesmotās kompozīcijas atskaņojumam spēkus apvienojušI lietuviešu mūziķi Pāvels GINTERS (Pavel Giunter), Sigits GAIĻUS (Sigitas Gailius) un Andrjus REKAŠUS (Andrius Rekasius) no ansambļa GIUNTER PERCUSSION un mūsu perkusionisti Guntars FREIBERGS, Mikus BĀLIŅŠ un Edvards Paulis MUZIKANTS.

MONIKA MATĪSENA (Monika Mattiesen, 1966) ir igauņu flautiste un komponiste, kuras galvenā uzmanība pievērsta laikmetīgās elektroakustiskās un multimediju mūzikas interpretācijai un jaunākās igauņu komponistu mūzikas popularizēšanai. Viņa ir ansambļa Küberstuudio dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja, kā arī laikmetīgās mūzikas festivāla AFEKT direktore. Beigusi Tallinas Mūzikas akadēmiju un maģistrantūru Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, studējusi arī Zviedrijas mūzikas akadēmijā, kopš 2015. gada pasniedz laikmetīgo mūziku Tartu universitātē. Kā izpildītājmāksliniece sadarbojusies ar daudziem ievērojamiem šodienas komponistiem – viņas repertuārā ir Filipa Manurī, Ivana Fedeles, Kaijas Sārjaho, Pjēra Žodlovska, Karlheinca Štokhauzena, Jūri Reinveres, Čikako Morišitas, Tenu Kervitsa, Marta Sīmera, Marta Sīmera, Toivo Tuleva, Galinas Grigorjevas un daudzu citu autoru darbi. Sadarbojusies ar The Athelas Sinfonietta (Kopenhāgena), ensemble mosaik (Berlīne), Stuttgart Vocalsolisten, Tallinas kamerorķestri, Vantā (Somija) un Krasnojarskas (Krievija) simfonisko orķestri, Pērnavas pilsētas orķestri, Vanemuine Symphony Orchestra, 21st Century Orchestra, NYYD Ensemble u. c. Saņēmusi vairākus nozīmīgus Igaunija valsts apbalvojumus par savu komponistes darbu.

Foto Magdalena Hofnere

Vācu pianista un diriģenta MIHAELA VENDEBERGA (Michael Wendeberg, 1974) repertuārs gan kā pianistam, gan kā diriģentam sniedzas no Baha līdz Šēnbergam, īpašu uzmanību veltot jaunajai mūzikai.
Viņš ir vadījis ievērojamus orķestrus un ansambļus, tostarp Staatskapelle Berlin, VDR Simfonisko orķestri, Junge Deutsche Philharmonie, Slovēnijas Filharmonijas orķestri, Klangforum Wien, Ensemble Modern, Remix Ensemble Porto, Ensemble Intercontemporain, Birmingemas laikmetīgās mūzikas grupu, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri un Bāzeles Sinfonietta. Uzstājies Minhenes un Venēcijas biennālēs, festivālos Lucernā, Brēgencā, ECLAT Štutgartē, Ultraschall Berlin, Klangspuren Schwaz, Wien Modern... Muzicējis kopā ar SWR simfonisko orķestri, Ensemble Modern, Mālera kamerorķestri Beethovenfest Bonnā un Berlīnes Radio simfonisko orķestri Ķelnes festivālā Acht Brücken. No 2011. līdz 2018. gadam bijis Ženēvas Ensemble Contrechamps mākslinieciskais vadītājs. Pēdējās divas sezonas pavadījis Halles opernama (Bühnen Halle) galvenā diriģenta amatā un nupat iestudējis Britena Sapnis vasaras naktī, Vāgnera Tristanu un Izoldi un Paderevska Manru.

2022./2023. gada sezonā Mihaela Vendeberga kalendārā ir Vito Žuraja Blühen pimizrāde Frankfurtes operā, programma kopā ar Ensemble Modern, kā arī Čajas Černovinas, Jiri Reinversas un Malinas Bangas darbu atskaņojumi kopā ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri laikmetīgās mūzikas festivālā AFEKT. Plānoti koncerti arī Ankarā, Bursā un Helsinkos.

Vendeberga operu repertuārs ir plašs – no Hendeļa Orlando līdz Mocartam, Bēthovenam, Doniceti, Verdi, Bizē, Pučīni, Štrausam un Britenam – un ietver daudzas pasaules pirmizrādes. 2017. gadā ar Burvju flautas un Ariberta Reimana Gespenstersonate jauniestudējumiem Vendebergs atgriezās Berlīnes Valsts operā. Hallē viņš diriģēja Bēthovena Fidelio, Verdi Aīdu, Pučīni Tosku, Mocarta Donu Žuanu un Štrausa Ariadne Naksā, kam šajā sezonā sekoja arī Mocarta Teātra direktora adaptētās versijas jauns iestudējums.

Kā pianists Mihaels Vendebergs uzvarējis vairākos valsts un starptautiskos klaviermūzikas konkursos, kā solists uzstājies nozīmīgos festivālos kopā ar izciliem orķestriem un diriģentiem, piemēram, Džonatanu Notu, Mareku Janovski un Danielu Barenboimu. No 2000. līdz 2005. gadam bijis Ensemble intercontemporain dalībnieks un cieši sadarbojies ar Ģerģu Kurtāgu un Pjēru Bulēzu, kura klavierdarbus 2015. gadā atskaņojis Berlīnes Valsts operā un 2018. gadā – Bulēza zālē. 2021. gadā lable bastille musique paspārnē izdots albums, kurā Vendebergs ieskaņojis Bulēza klaviersonātes.

Klavierspēli Maikls Vendebergs studējis pie Markusa Stendža, Bernda Glemsera un Benedeto Lupo, diriģēšanu –Tošijuki Kamiokas meistarklasē Zārbrikenē. Šajā laikā viņš strādājis arī kā Kamiokas asistents Vupertāles operā (Wuppertaler Bühnen). Vēlāk ieņēmis amatus arī Manheimas Nacionālajā teātrī, Lucernas teātrī un Berlīnes Valsts operā, kur asistējis Danielam Barenboimam un tādiem viesdiriģentiem kā Pjērs Bulēzs un sers Saimons Retls.

en.karstenwitt.com/artist/michael-wendeberg

Šajā skaņdarbā klausītājs tiek aicināts uzkavēties telpā, ko veido noteikts skaņu lauks un tā transformācijas. Ieskanas gan motīvi un izvērsti muzikāli žesti, kas uzstājīgi atgriežas un piesaka sevi aizvien no jauna, gan arī gaisīgas, trauksmaini neirotiskas skaņu figūras, kas strauji pazib garām. Mūzikas plūdums ir raits un dinamisks, bet viscaur viegli klibojošs: tas nosaka spriedzi, kas atslābst vien skaņdarba izskaņā – lēnā un klusinātā.

Jānis PETRAŠKEVIČS par jaundarbu STRĀVAS / CURRENTS

ARMANDS SILIŅŠ (1978) muzikālo izglītību ieguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā vokālās pedagoģes Margaritas Gruzdevas klasē. Kopš 1999. gada ir Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks. Ar baritona solo piedalījies Jāņa Kalniņa kantātes Garā nakts, Antonio Vivaldi Dixit Dominus, Franča Šūberta Mesas Solmažorā, Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētku oratorijas, Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, Tava zeme deg, Gabriela Forē Rekviēma, Karla Orfa Carmina Burana un Hektora Berlioza Fausta pazudināšana atskaņojumos. 2011. gadā nominēts Latvijas teātra gada balvai Spēlmaņu nakts kategorijā Gada sasniegums muzikālajā izrādē par Dievlodziņa lomu Bruno Skultes operā Vilkaču mantiniece. Saņēmis Latvijas Gāzes Gada balvu Operai 2015 kā labākais operas solists.

GUNTARS FREIBERGS (1991) ir spožs perkusionists, starptautiski atzīts solomākslinieks un novērtēts kamermūziķis, viens no sitaminstrumentu ansambļa Perpetuum Ritmico dalībniekiem. Latvijā iegūto izglītību turpinājis augstskolās Maskavā, Strasbūrā, Lincā un Briselē, kā arī individuāli pie tādiem meistariem kā Keiko Abe, Momoko Kamija, Bogdans Bakanu un Peters Sadlo. Tāpat papildinājis prasmes Zalcburgas vasaras akadēmijā Mozarteum un Villekrozes akadēmijā Francijā. Kā solists uzstājies ar orķestriem daudzās vietās Eiropā, muzicējis kopā ar Profesionālo pūtēju orķestri Rīga, Latvijas Nacionālās Operas orķestri un kamerorķestri Sinfonietta Rīga. Guvis panākumus vairākos valsts konkursos Latvijā, ir piecu starptautiska mēroga konkursu laureāts, divreiz nominēts Lielajai mūzikas balvai.

GIUNTER PERCUSSION 1995. gadā dibinājis Pāvels Ginters – viens no slavenākajiem sitaminstrumentālistiem Lietuvā. Ginters ir pieprasīts solists un spēlē klasisko, mūsdienu un džeza mūziku. Daudzi komponisti veltījuši viņam savus darbus. Giunter Percussion Lietuvā ir pirmais šāda sastāva ansamblis, kurā muzicē augsta līmeņa profesionāļi. Tā dalībnieki kā solisti nereti uzstājas kopā ar vadošajiem Lietuvas orķestriem, ansamblis muzicējis daudzās Eiropas pilsētās.
www.facebook.com/giunterpercussion

Masveidīga mēra iznīcība viduslaiku pasauli piemeklējusi vairākkārt, piešķirot dzīves un nāves robežai pavisam citu nozīmi. Nostāšanās neizbēgamā priekšā, dzīves jēgai piešķir pavisam citu nozīmi. Trīs dziesmas radītas ar itāļu renesanses dzejnieku dzeju, kuru dzīves tā vai citādi šķērsojusi mēra klātbūtne tā laika Itālijā. Viņu rakstītais vēsta par mūžīgām tēmām - mīlestību, pieķeršanos, aizmirstību, ilgām, skumjām, aiziešanu citā pasaulē. Skaņdarbs veltīts maniem draugiem – baritonam Armandam Siliņam un sitaminstrumentālistam Guntaram Freibergam. Izmantojot sitaminstrumentus, apzināti vēlējos būt taupīgs, ierobežojot sevi šaurā instrumentārijā. Tas ir kā simbols askēzei, ierobežojumiem, kuri dzīvi spēj nodrošināt ar ne mazāk interesantiem notikumiem.

Andris DZENĪTIS par jaundarbu CANTI DELLA PESTE / MĒRA DZIESMAS

Festivāla programma

Festivāla biļetes

Raidierakstu cikls