DABAS BALSIS

Piektdien, 31. oktobrī, plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē
Piedalās: Ensemble Kwartludium (Polija), Markuss Skraucis (čells) un vokālā grupa Putni
Programmā: Žanetas Ridzevskas (Żaneta Rydzewska), Dženijas Hetnes (Jenny Hettne) un Marijas Samuelssones (Marie Samuelsson) kompozīcijas; Jēkaba Nīmaņa un Renātes Stivriņas jaundarbi

Piektdien, 31. oktobrī, Latvijā atkal viesosies 2002. gadā dibinātā poļu mūsdienu mūzikas apvienība ENSEMBLE KWARTLUDIUM, kura specializējas ne vien jaundarbu iniciēšanā, bet arī to atkārtotos atskaņojumos. Koncertā plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē šie mūziķi skatuvi dalīs ar vokālo grupu PUTNI, kopīgi veidotajā programmā DABAS BALSIS īpaši akcentējot šīgada festivāla centrālo tēmu.

Daudzpusīgais poļu talants Žaneta Ridzevska (Żaneta Rydzewska) opusā Entomophony pēta insektu dzīvi, kamēr zviedru skaņu dzejniece Dženija Hetne (Jenny Hettne) savā Habitat iedvesmojas no putnu dziesmām. Viņas tautiete Marija Samuelssone (Marie Samuelsson) aicina aizdomāties par plastmasas piesārņotajiem ūdeņiem, savukārt jaundarbu šim neierastajam poļu un latviešu kopīgi veidotajam vokālinstrumentālajam sastāvam radījis Jēkabs Nīmanis. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Renātes Stivriņas kompozīcija Planētas sieviešu balsīm un čellam.

ENSEMBLE KWARTLUDIUM ir viens no spilgtākajiem Polijas laikmetīgās mūzikas kolektīviem, kas specializējas jauno komponistu darbos, kas radīti tieši šim unikālajam instrumentu sastāvam. Ansambļa repertuārā nozīmīgu vietu ieņem improvizācija, kā arī īpaši projekti sadarbībā ar vizuālās un skatuves mākslas pārstāvjiem. Kwartludium radošajā kontā ir desmitiem pasaules pirmatskaņojumu prestižos festivālos visā pasaulē, tostarp Varšavas rudens, Unsound Ņujorkā, Ensemble Europa Ķelnē, Loop Festival Briselē, Svensk Musikvår Stokholmā, Klang Kopenhāgenā, Musica Viva. Ansamblis koncertējis Eiropā, ASV, Āzijā un Austrālijā, sadarbojies ar vadošajiem orķestriem un ierakstījis mūziku tādām izdevniecībām kā Dux, Requiem Records un Touch. Par savu ieguldījumu poļu laikmetīgās mūzikas popularizēšanā ansamblis saņēmis Polijas Komponistu savienības Goda balvu un 2022. gadā apbalvots ar Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministra jubilejas balvu. kwartludium.com

Foto: Jānis Deinats

Vokālā grupa PUTNI darbojas kopš 1993. gada. To veido astoņas dziedātājas, kas savu profesionālo meistarību apliecinājušas neskaitāmos festivālos, konkursos un koncertos Eiropā, ASV, Japānā un Austrālijā. Savā repertuārā atskaņo oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu. Grupas repertuārs ir stilistiski dažāds – no viduslaiku dziedājumiem līdz pat avangarda mūzikai un kompozīcijām ar roka, popa, džeza un ambient elementiem, taču īpaša vieta PUTNU programmās vienmēr bijusi mūsdienu, īpaši latviešu komponistu jaunākajai mūzikai. Diriģentes Antras Dreģes vadībā iestudēti vairāk nekā 100 pasaules pirmatskaņojumu, gūtas uzvaras sešos starptautiskos koru konkursos, izdoti septiņi albumi. putni-ensemble.lv

Kompozīcijas teksta atspēriena punkts meklēts latviešu konceptuālās dzejas krājumos, līdz tika izraudzīts Arvja Viguļa dzejolis PLANĒTA, kuram pievienotas dažādas zilbes, patskaņi un līdzskaņi. Skaņdarbs radīts kā spēle: ritma, diapazona, dinamikas un balss tembra spēles, izmantojot laikmetīgās vokālās tehnikas iespējas. No mūziķēm darbs sagaida lielu muzikālu drosmi, maksimālu emocionāli radošo enerģiju, kā arī dzejniekam raksturīgo humora izjūtu, to visu saliedējot ar čella bagātīgo plašā diapazona skanējumu.

Renāte Stivriņa Planēta

Latviešu komponiste, pianiste un ērģelniece RENĀTE STIVRIŅA (1985) ir spilgta un daudzpusīga mūziķe, kuras darbus un priekšnesumus atskaņojuši Latvijas un ārvalstu orķestri, kori un ansambļi. Viņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kā arī Krakovas Mūzikas akadēmijas doktorantūru un Lodzas Filmu un teātra augstskolu, iegūstot plašu starptautisku pieredzi. Stivriņa ir vairāku konkursu laureāte, tostarp Latvijas Lielās mūzikas balvas nominante, un viņas skaņdarbs Composition 10 tika izvēlēts atskaņošanai ISCM World Music Days 2015 festivālā. Komponistes radošajā darbībā dominē sakrālās mūzikas partitūras, vairāk nekā 30 kora kompozīcijas un lieli simfoniskie opusi, tomēr viņas intereses sniedzas arī elektroniskajā, kino un animācijas mūzikā. Iedvesmu Stivriņa rod glezniecībā, astronomijā un mūzikas vēstures atbalsīs, savos darbos radot gan vizuāli tēlainas, gan abstraktas skaņu pasaules. Kā ērģelniece viņa aktīvi koncertē Latvijā un ārzemēs, ar īpašu aizrautību pievēršoties franču ērģeļmūzikas tradīcijai un improvizācijai.

Komponists JĒKABS NĪMANIS (1980) trīsreiz absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu klarnetes spēlē, maģistra grādu kameransambļa specialitātē un kompozīcijā. Būdams klarnetists, regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, regulāri veic skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu darbus dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē ne tikai kamermūziku un izvērstas formas darbus, bet arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kino filmām. 2014. gadā par filmām Māra un Vairāk nekā dzīve ieguvis “Lielo Kristapu”. Saņēmis vairākas Spēlmaņu nakts balvas (par mūziku izrādēm Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās Valmieras drāmas teātrī 2010. gadā, Voiceks Nacionālajā teātrī 2012. gadā, Blakts un Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī 2015. gadā, Pazudušais dēls Valmieras drāmas teātrī 2017. gadā kopā ar Kristapu Pētersonu, Dvēseļu utenis Dirty Deal Teatro, Kaiju karalienes noslēpums Latvijas Leļļu teātrī un Persiešu valodas stundas Žaņa Lipkes memoriālā 2018. gadā). Par mūziku izrādei Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās saņēmis arī Baltijas Teātra festivāla (Lietuva) žūrijas specbalvu, par mūziku iestudējumam Raiņa sapņi piešķirta AKKA/LAA Autora balva. Jaunā Rīgas teātra skatītāji Nīmani iemīļojuši arī kā izrādes Latviešu mīlestība autoru.

Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursa atbalstu. Festivālu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 Klasika. Koncertus līdzfinansē Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūras un zinātnes ministrija, Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas Kultūras popularizēšanas fonds un Zviedrijas Stim Forward Fund.