ENSEMBLE MUSIKFABRIK. Festivāla atklāšanas koncerts

Otrdien, 28. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā
Piedalās: Ensemble Musikfabrik (Vācija)
Programmā: Žorža Apergisa (Georges Aperghis) Heart Blowing; Krēta-Kerta Kaeva (Krōōt-Kärt Kaev), Jāņa Petraškeviča un Ailišas Ni Riainas (Ailís Ní Ríain) jaundarbi

ARENA_2025_Ensemble_Musikfabrik_web.jpg
Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA 2025 ATKLĀŠANAS KONCERTS notiks otrdien, 28. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā, Latvijā pirmoreiz viesojoties leģendārā vācu laikmetīgās mūzikas kolektīva, Ķelnē bāzētā ENSEMBLE MUSIKFABRIK pūšaminstrumentu kvintetam. Līdztekus šiem mūziķiem veltītajai jau gadu desmitiem Francijā mītošā grieķu skaņraža Žorža Apergisa (Georges Aperghis) iespaidīgajai 2023. gada lielkompozīcijai Heart Blowing šajā programmā skanēs arī trīs jaundarbi. To autori ir jaunais igauņu talants Krēta-Kerta Kaeva (Krōōt-Kärt Kaev), mūsu pašu skaņu juvelieris Jānis Petraškevičs un ne tikai skaņumākslā vien radoši strādājošā īriete Ailiša Ni Riaina (Ailís Ní Ríain).
Ensemble_Musikfabrik_Brochure_25.jpg

ENSEMBLE MUSIKFABRIK, dibināts 1990. gadā, ir viens no pasaules vadošajiem laikmetīgās mūzikas ansambļiem, kura nosaukums tiešā nozīmē atklāj tā misiju – būt par “mūzikas fabriku”, kurā top jauni darbi un rodas jaunas idejas. Ansamblis regulāri koncertē Vācijā un ārpus tās, uzstājas festivālos, producē audio un video ierakstus, kā arī pats veido savas koncertsērijas Musikfabrik im WDR un Montagskonzerte. Ar īpašu enerģiju kolektīvs pasūta jaundarbus un ciešā sadarbībā ar komponistiem rada unikālas programmas, kas nereti kļūst par notikumiem visas Eiropas mērogā.

Ansambļa uzmanības centrā ir mūsdienu komunikācijas formu un jaunu izteiksmes iespēju izpēte mūzikā un teātrī. Starpdisciplinārie projekti, kuros apvienojas dzīva elektronika, deja, teātris, video un vizuālā māksla, paplašina klasiskā ansambļa koncerta robežas un atver pavisam jaunus horizontus. Tieši šī daudzpusība un izcilā mākslinieciskā kvalitāte padarījusi Ensemble Musikfabrik par pasaulē pieprasītu partneri, kuram uzticas gan izcilākie komponisti, gan starptautiski atzīti diriģenti. musikfabrik.eu
Grieķu izcelsmes komponists ŽORŽS APERGISS (1945) ir viens no mūsdienu muzikālā teātra novatoriem. Viņš dibinājis Atelier Théâtre et Musique un savā daiļradē arvien no jauna pētījis valodas, skaņas un kustības mijiedarbību, radot gan ietekmīgus vokālos ciklus, gan starpdisciplinālas performances. Daudzkārt apbalvotais komponists savos darbos vienmēr meklē jaunus izteiksmes veidus - viņa radošais moto ir: “Kā tieši šis instruments skan šajā konkrētajā darbā?” To viņš pārbauda arī savā kvintetā Heart Blowing, kas balstās uz 2015. gadā radīto koka pūšaminstrumentu kvintetu Wind Waves. Piecas balsis mijas virtuozās unisona ainās, kas brīžiem pārtop it kā sarunās un “runas mēģinājumos”, pārvēršot mūziķus noslēpumainās, dzīvas būtnēs. aperghis.com
Georges_Aperghis__Foto_Kai_Bienert_.jpg

Foto: Kai Bienert

Igauņu komponiste KRĒTA-KERTA KAEVA (1992) tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām jaunās paaudzes balsīm mūsdienu mūzikā. Viņa studējusi kompozīciju Tallinā, Hanoverē un Grācā, gūstot pieredzi gan instrumentālajā, gan elektroakustiskajā laukā. Kaeva regulāri piedalās starptautiskos jauno komponistu projektos, tostarp pārstāvējusi Igauniju Young Nordic Music festivālā. Kaevas darbi izpelnījušies atzinību, tostarp, nomināciju LHV New Composition Award Au-tasu ar skaņdarbu Frazzled by Caffeine, kā arī žūrijas īpašo atzinību par opusu Glimpses.Viņas mūzikā nozīmīgu vietu ieņem tembrālās nianses un pulsējoši ritmi, kas veido intensīvu un juteklisku skanējumu, apliecinot gan konceptuālu dziļumu, gan emocionālu tiešumu.
Latviešu komponists JĀNIS PETRAŠKEVIČS (1978) ir viens no atzītākajiem un starptautiski visvairāk atskaņotajiem Latvijas laikmetīgās mūzikas autoriem, kura darbi skanējuši daudzos nozīmīgos festivālos un koncertzālēs, tostarp Venēcijas biennālē, ISCM World Music Days Viļņā, Musica Viva Minhenē, festivālos Varšavas rudens, Ultraschall Berlin, Archipel Ženēvā un citur. Viņš saņēmis pasūtījumus no tādiem ansambļiem un institūcijām kā Ensemble InterContemporain, Ensemble Modern un Donaueshinger Musiktage. Sadarbojies ar Dienvidvācu Radio simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Gēteborgas simfoniķiem, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Ostrobotnijas kamerorķestri, Latvijas Radio kora grupu un Sinfonietta Rīga, kā arī ar jaunās mūzikas kolektīviem Ensemble Modern, Ensemble InterContemporain, ensemble unitedberlin, Ensemble SurPlus, Ex Novo Ensemble, Ictus Ensemble, Nieuw Ensemble, Nouvel Ensemble Moderne un Ukho Ensemble Kyiv. Par skaņdarbu Darkroom saņēmis Lielo mūzikas balvu un AKKA/LA Autortiesību bezgalības balvu. Ieguvis 1. vietu kompozīciju konkursā Prix Annelie de Man (Amsterdama) un citus apbalvojumus. Kopš 2011. gada lasa lekcijas par laikmetīgo mūziku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kopš 2017. gada ir šīs iestādes asociētais profesors kompozīcijā, audzinot jauno komponistu paaudzi. Petraškeviča mūzikai raksturīga tembrāla smalkjūtība un izsmalcināta skaņu arhitektūra, kas veido intensīvas un konceptuāli daudzslāņainas partitūras, bet paša komponista balss plaši izskanējusi arī starptautiskajā mūzikas presē – no žurnāla MusikTexte Vācijā līdz plašai intervijai žurnālā Teater. Muusika. Kino Igaunijā. janispetraskevics.com
janis_petraskevics__M_.jpg
Īru komponiste un rakstniece AILIŠA NI RIAINA (1974) darbojas koncertmūzikas, skaņu instalāciju, elektroakustiskās un teātra mūzikas laukā. Viņas darbi ir pasūtīti un atskaņoti visā pasaulē, tāpat iegūti arī vairāki apbalvojumi, piemēram, prestižā Paula Hemlina balva. Komponiste veido instalācijas neierastās vietās – bākās, telefona būdiņās, pils torņos, pamestās veikalu telpās –, radot dialogu starp mūziku, vēsturi, arhitektūru un kopienu. Kā ar dzirdes traucējumiem dzīvojoša māksliniece viņa pievērsusies arī pieejamības un iekļaušanas jautājumiem, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām un darbojoties kā Disability Arts Online valdes locekle. Riainas lugas iestudētas Ņujorkā, Berlīnē, Londonā, Īrijā, Skotijā un Zviedrijā, tulkotas franču, vācu un zviedru valodās, un nominētas prestižām balvām, tostarp James Tait Black Prizes. ailis.info
Ailis_Ni_Riain.jpg
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursa atbalstu. Festivālu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 Klasika. Koncertus līdzfinansē Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūras un zinātnes ministrija, Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas Kultūras popularizēšanas fonds un Zviedrijas Stim Forward Fund.