ARĒNA 2026

Ar aizrautīgu azartu turpinot izzināt laikmetīgās skaņumākslas daudzšķautņainību, no 27. oktobra līdz 13. novembrim jau 25. reizi notiks Jaunās mūzikas festivāls “ARĒNA”. Šoreiz piecos spilgti atšķirīgos notikumos pētīsim saskarsmes punktus starp vokālinstrumentālu kamermūziku un videomākslu, operžanru un elektronikas dāvātajām iespējām, improvizāciju un gaismas dramaturģiju, un šajā daudzveidībā satiksies Pētera Vaska un Rebekas Sondersas pasaules izjūta, Džačinto Šelsi un Arvo Perta skaņu maģija, Hajas Černovinas un Olivjē Mesiāna, Mortona Feldmana un Samīra Odeha-Tamimi, Beāta Furera un vēl citu laikmetīgās mūzikas celmlaužu iespaidīgais veikums, kā arī īpaši gaidīti jaundarbi, tostarp festivāla kulminācija – Gundegas Šmites un Dimitra Maronida (Dimitris Maronidis) elektroakustiskās kameroperas “Eiropas nolaupīšana” pirmizrāde.

pirkt biļetes

ARENA_2026_PORTRETS.jpg
Šīgada programmā izceļas arī divas nesen dibinātas, bet jau starptautisku ievērību guvušas kamervienības. Viena no tām ir šīgada jubilāra Pētera Vaska vārdā nosauktais kvartets. Otra – ārkārtīgi neparasta tembrālā salikuma trio, Austrijā bāzēts kolektīvs, kurā satikušies mūsu izcilais mecosoprāns Helēna Sorokina, akordeonists Krasimirs Sterevs un Latvijā reti dzirdētās kontrabasklarnetes meistars Marko Sala. Ar programmu pilnīgā tumsā jau 20. gadskārtu atzīmē Woodpecker Project, bet jaunus vārdus Latvijas mūzikas ainavā ieraksta JVLMA studentu programma. Intriģējoša ir arī poļu pianista Andžeja Karalova un Lielās mūzikas balvas 2025 laureāta, sitaminstrumentālista Kaspara Kurdeko pirmā radošā satikšanās. Ceturtdaļgadsimta svinības nāk arī ar svaigām vēsmām festivāla radošajā komandā – no šī gada ARĒNAS mākslinieciskā vadītāja ir komponiste Santa Bušs.
PETERA_VASKA_KVARTETS-1.jpg

Festivāla atklāšanu otrdien, 27. oktobrī, Rīgas Reformātu baznīcā ieskandinās PĒTERA VASKA KVARTETS.

“ARĒNA” Pētera Vaska 80. jubilejas gada pasaules plašuma vērienīgajām svinībām pievienojas ar lielu pateicību, jo Vaska muzikālās idejas, cilvēciskā pārliecība un misijas apziņa jau gadu desmitiem ir būtiski Latvijas kultūrdzīves virzītājspēki. Zīmīgi, ka savulaik Vasks bija arī viens no tiem vizionārajiem mūziķiem, kurš stāvēja pie Jaunās mūzikas festivāla “ARĒNA” šūpuļa.

Tieši zīmīgās jubilejas svinības rosinājušas arīdzan starptautiski pazīstamākā latviešu skaņraža vārdā nosauktā kvarteta tapšanu. Tajā apvienojušies četri izcili kamermūziķi – klarnetists Egīls Šēfers, vijolniece Magdalēna Geka, čellists Kristaps Bergs un pianiste Iveta Cālīte. Ar ovācijām jau sveikta Briselē un Stokholmā, Palieses muižā Lietuvā un Mazajā Mežotnes pilī, oktobrī šī saskanīgā četrotne pirmoreiz muzicēs Rīgā.

Ar savu patronu ciešā sadarbībā veidotajā programmā kvartets kārtojis kompozīcijas, kas runā par mūžīgām vērtībām un vēsta par gaismas uzvaru pār tumsu. Līdzās Vaska ekspresīvi spriegotajam ciklam “Episodi e canto perpetuo” likts Arvo Perta ikoniskais skaņdarbs “Fratres” un viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta kamerdarbiem – Olivjē Mesiāna 1941. gadā karagūstekņu nometnē komponētais “Kvartets laika galam”.

Festivāla otrais vakars trešdien, 28. oktobrī, atvēlēts intriģējošiem jaundarbiem. Divdaļīgajā programmā “TUMSAS GAISMA” satiksies jaunības azarts un brieduma viedums, biedējoša tumsa un veldzējoša gaisma. Skanēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas nodaļas studentu svaigākās kompozīcijas un pirms divdesmit gadiem aizsāktā Woodpecker Project jaunākā programma, kuru klausītājiem piedāvās Andris Dzenītis, Ritvars Garoza, Arvīds Kazlausks un Gatis Zaķis. Klasiski instrumenti savīsies ar elektroniskām atbalsīm un prožektoru gaismas nomainīs ieniršana necaurskatāmas tumsas noslēpumainajās dzīlēs.
TUMSAS_GAISMA-3.jpg
PAREGOJUMI-3.jpg

Trešā programma “PAREĢOJUMI” ceturtdien, 29. oktobrī, uz Latviju ved pērn Austrijā dibinātu trio, kurā apvienojušies trīs izcili pasaules augstākās raudzes mūziķi. Šie trīs ir Latvijas publikai labi pazīstamā dziedātāja Helēna Sorokina, kura turpina paplašināt priekšstatus par balss iespēju robežām, zemo klarnešu spēlē specializējies Marko Sala (Marco Sala), kā arī daudzpusīgais akordeonists Krasimirs Sterevs (Krassimir Sterev), kuru droši var dēvēt arī par vienu no leģendārā kolektīva Klangforum Wien sejām.

Trio debitēja aizvadītā gada Zalcburgas festivālā ar Beāta Furera (Beat Furrer) skaņdarbu “Prophezeiungen” (“Pareģojumi”), kas ir arī viens no šī vakara programmas stūrakmeņiem. Tam līdzās likta Samīra Odeha-Tamimi (Samir Odeh-Tamimi) muzikālā refleksija par Kasandras tumšajām vīzijām un Džačinto Šelsi (Giacinto Scelsi) “Maknongan” zema reģistra instrumentam, kā arī Rebekas Sondersas (Rebecca Saunders) īpaši Sterevam komponētais “Flesh”, kas jau kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu opusiem akordeonam. Īpaši gaidīta intriga ir arī divi pirmatskaņojumi – latviešu skaņrades Santas Bušs un austriešu komponista Klausa Langa (Klaus Lang) jaundarbi.

“SARUNAS AR FELDMANU” ir stāsts par īpašu satikšanos. Ceturtdienas, 5. novembra, vakarā Rīgas Reformātu baznīcā pirmoreiz uz vienas skatuves muzicēs poļu pianists Andžejs Karalovs (Andrzej Karałow) un latviešu sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko.

Viņi satiksies, lai muzikāli sarunātos gan savā starpā, gan skaniski reflektētu par amerikāņu kulta komponista Mortona Feldmana (Morton Feldmann) klaviermūziku. Karalovs un Kurdeko, katrs ar savu spilgti oriģinālo muzikālo pieredzi, un 20. gadsimta lielmeistars, kuru šogad godinām 100. jubilejā.

“Par izcilu sniegumu džezā” Lielo mūzikas balvu 2025 saņēmušais Kaspars Kurdeko ir iejūtīgs un inteliģents mūziķis. Niansētība un smalkums, iedziļināšanās detaļās, rūpīga ieklausīšanās un azartiska ļaušanās skaniskiem meklējumiem ir viņa spēles un saspēles īpašās kvalitātes. Ne mazāk būtiski ir tas, ka Kaspars spēj atrast tās īpašās un īstās krāsas ne tikai džeza arēnā vien.

Par īstu krāsu meistaru dēvējams arī varšavietis Andžejs Karalovs – vairāku starptautisku konkursu laureāts un ar plašu redzesloku apveltīts daudzpusīgs talants. Līdzās klasiskajam repertuāram viņu saista kompozīcija un brīvā improvizācija, savukārt interese par vizuālo mākslu un fotogrāfiju mudina meklēt saikni starp dažādām mākslas jomām.

SARUNAS_AR_FELDMANU-3.jpg
EIROPAS_NOLAUPISANA-3.jpg

Jaunās mūzikas festivāls “ARĒNA” šogad noslēdzas ar īpašu notikumu – Gundegas Šmites un Dimitra Maronida (Dimitris Maronidis) elektroakustiskās kameroperas “EIROPAS NOLAUPĪŠANA” pirmizrādi!

Starp Latviju un Grieķiju mītošie skaņraži šajā starptautiskajā projektā pulcējuši Bāzelē dibinātā mūsdienu mūzikā specializētā ansambļa EUNOIA mūziķus un izcilus latviešu māksliniekus – scenogrāfi Katrīnu Neiburgu un gaismu mākslinieku Oskaru Pauliņu. Šo unikālo mākslas darbu, kurā akustisku instrumentu skanējums savijas ar elektronikas dāvātajām skaņveides iespējām, mīti – ar realitāti, smalkas videoprojekcijas – ar niansētu gaismu partitūru, būs iespējams pieredzēt piektdien, 13. novembrī, Hanzas Peronā.

Darba sākumpunkts ir sengrieķu mīts par feniķiešu princesi Eiropu, kuru nolaupa Zeva sūtītais baltais vērsis, taču senais stāsts operā sastopas ar šodienas Eiropu – tās identitāti, novecošanu, ģeopolitisko spriedzi, migrāciju un spēju nosargāt savas vērtības. “Mūsu ieskatā Eiropa ir stipra. Tā ir iekļaujoša mājvieta, kuru nav iespējams nolaupīt, ja vien tā nenolaupa pati sevi. Tā spēj mainīties, pieaugt, bet vienlaikus saglabāt savu identitāti,” par operas ieceri saka komponiste un libreta autore Gundega Šmite.

Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Polijas Kultūras ministrijas un Ādama Mickēviča institūta, Gētes institūta, Luksemburgas Mākslas un kultūras padome "Kultur | lx", Hanzas perona un Ķīpsalas peldbaseina atbalstu. Festivālu atbalsta arī Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Biļešu cena uz koncertiem Reformātu baznīcā - 20 eiro, no 1. oktobra - 25 eiro. Studentiem un pensionāriem 20 % atlaide.
Biļešu cena uz koncertu Hanzas peronā - 20 eiro, no 1. oktobra - 30 eiro. Studentiem un pensionāriem 20 % atlaide.