ARĒNA 2022

JAUNUMS – tas ir apzīmējums, kas šogad raksturo visas sešas Jaunā mūzikas festivāla ARĒNA programmas, ar kurām varēsim iepazīties vien trijos vakaros no 23. oktobra līdz 8. novembrim Rīgas Reformātu baznīcā.

Petraškevičs, Dzenītis, Šmite, Blūma, Skuķe… Pandēmijas gadi komponistiem gan Latvijā, gan ārzemēs bijuši īpaši ražīgi, tāpēc ARĒNA šoreiz sola vairāk nekā 10 pirmatskaņojumus, kas ļaus ieklausīties kā cilvēka balss varenībā un trauslumā, tā arī saksofonu samtainajos dziedājumos, sitaminstrumentu krāsu daudzveidībā un vijoles tembrālajos plašumos, kā arī klavieru melnbalto taustiņu un mirdzošo stīgu dialogā. Tāpat būs arī sešas jaunas raidierakstu cikla ARĒNA RUNĀ sērijas, kurās par jauno mūziku ar Andri Dzenīti runās atraktīvā pianiste Agnese Egliņa, viņas spožais kolēģis Reinis Zariņš, lieliskais improvizators Edgars Cīrulis, komponists  Jēkabs Nīmanis, Ventspils koncertzāles Latvija mākslinieciskais vadītājs Miks Magone un klavieru kvartets Quadra.


ARĒNAS šī rudens pirmajā koncertā BARTOKS. SKUĶE. AUZIŅŠ 23. oktobrī satiksimies ar diviem ārkārtīgi dinamiskiem un ļoti atšķirīgiem duetiem.

Temperamentīgā vijolniece un dedzīgā latviešu mūzikas advokāte Magdalēna GEKA jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Parīzē un regulāri koncertē ne vien vadošajās Eiropas koncertzālēs, bet arī Ziemeļamerikā un Āzijā. Franciju par savu mītnes zemi izvēlējies arī smalkas saspēlēs meistars – japāņu pianists Kišins NAGAI (Kishin Nagai). Pērn abi lieliski saskanīgie mūziķi ieskaņoja Bēlas Bartoka mūzikai veltītu albumu, un dueta debijas koncertu Rīgā krāšņos arīdzan šī 20. gadsimta klasiķa Pirmā vijolsonāte. Tai līdzās liktas cita ungāra – mūsdienu autoritātes Pētera Etveša dzirkstoši spožās miniatūras vijolei solo un latviešu komponistes Evijas Skuķes jaundarbs.

Poētisks savā daiļradē ir arī laikmetīgā džeza un improvizētās mūzikas saksofonists un komponists Kārlis AUZIŅŠ. Amsterdamā un Kopenhāgenā skolotais mūziķis savu jaunāko oriģinālmūzikas koncertprogrammu Still Nature veidojis kopā ar aizrautīgo pianistu Rihardu PLEŠANOVU, kuram sveša nav nedz gadsimtiem sena skaņumāksla, nedz vēlme eksperimentēt un jaunatklāt. Abu kopīgi gleznotās Klusās dabas noskaņu paletē īpašas nokrāsas ietonēs smalkas paplašināto spēles tehniku nianses.

Trešdienas, 26. oktobra, koncerts SOROKINA. ATOMOS. 11 JAUNDARBI sola jaunas skaņveides iespējas, tembrālās nokrāsas, emocionālās izteiksmes nianses un vienpadsmit pirmatskaņojumus!

Vīnē dzīvojošās latviešu dziedātājas Helēnas SOROKINAS pirms pāris gadiem izteiktajam aicinājumam rakstīt kompozīcijas alta balsij bez pavadījuma, lai skaņās tulkotu pandēmijas laikā izdzīvoto emociju gammu, līdz šim atsaukušies jau vairāk nekā 30 dažādu tautību komponisti. Sorokinas balss ir satriecoši krāsaina un skatuviskā klātbūtne – neaizmirstama, bet katra interpretācija – dziļi personiska. Lielākais uzsvars programmā likts tieši uz latviešu komponistu veikumu – līdzās Andra Dzenīša un Līvas Blūmas darbiem skanēs arī Gundegas Šmites un Krista Auznieka mūzika, kā arī Edgara Ragisnka un vēl citu jaunākās kompozīcijas balsij.

Jaunrades veicināšana ir arī viena no būtiskākajām saksofonu kvarteta ATOMOS darbības šķautnēm. Šo dažnedažādos žanros rūdīto kolektīvu pirms sešiem gadiem dibināja Arvīds KAZLAUSKS – izcils toņu un pustoņu, krāsu un nokrāsu, kā arī izsmalcinātu gaismēnu meistars, ap sevi sapulcinot spilgtākos jaunās paaudzes saksofonistus – Aigaru RAUMANI, Robertu MARTINI un Rūdolfu Pēteri RUBENI. Viņu uzmanības lokā šoreiz būs Filipa Glāsa hipnotizējošā maģiskuma cauraustās partitūras, kā arī dažādu paaudžu Baltijas komponistu mūzika. Līdz ar Itālijā mītošās lietuvietes, tembrālā monohromatisma speciālistes Justes Janulītes Endings skanēs kadiķainās Hījumā salas iemītnieka Erki Svena Tīra Lamentatio, kas tapis neilgi pēc prāmja Estonia nogrimšanas un muzikālā hameleona Oskara Herliņa jaundarbi.



Festivālu 8. novembrī noslēgs diviem 20. gadsimta mūzikas revolucionāriem, divām spilgtām avangarda leģendām veltītā koncertprogramma BULĒZS. KSENAKIS. PETRAŠKEVIČS. DZENĪTIS, kurā dzirdēsim līdz smalkākajai niansei noslīpētas harmoniskās struktūras un rūpīgi izstrādātu ritma valodu.

Rīgas Reformātu baznīcu vispirms pieskandinās duets, kurā apvienojusies igauņu flautiste Monika MATĪSENA, kura pazīstama arīdzan kā ansambļa Küberstuudio dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja un laikmetīgās mūzikas festivāla AFEKT direktore, un vācu pianists un diriģents Mihaels VENDEBERGS, kurš no 2000. līdz 2005. gadam Pjēra Bulēza vadībā muzicējis pasaulslavenajā Ensemble Intercontemporain. Abu starptautiski labi pazīstamo mūziķu sniegumā skanēs Bulēza Sonatina un Notation, divu Igaunijas skaņumākslas lepnumu – Helēnas Tulves un Galinas Grigorjevas – opusi, kā arī mūsu pašu lieliskā skaņu juveliera Jāņa Petraškeviča jaundarbs!

Savukārt Andra Dzenīša Canti della peste jeb ar itāliešu renesanses vārsmām rakstīto Mēra dziesmu un šīgada jubilāra – komponista, mūzikas teorētiķa, arhitekta un inženiera Jaņņa Ksenaka iespaidīgā opusa Pléïades atskaņojumam spēkus apvienojuši lietuviešu mūziķi Pāvels GINTERS (Pavel Giunter), Sigits GAIĻUS (Sigitas Gailius) un Andrjus REKAŠUS (Andrius Rekasius) no ansambļa GIUNTER PERCUSSION un mūsu perkusionisti Guntars FREIBERGS, Mikus BĀLIŅŠ un Edvards Paulis MUZIKANTS, kuriem pievienosies baritons Armands SILIŅŠ.

Festivāla programma

Festivāla biļetes


Raidierakstu cikls