NO ALPIEM LĪDZ GAIZIŅAM. Folkloras un mūsdienu mūzikas improvizācijas

27. oktobrī plkst. 19.00 Kultūras pils Ziemeļblāzma kamerzālē 
28. oktobrī plkst. 18.00 Hotel Promenade Hika zālē, Liepājā
31. oktobrī plkst. 18.00 Koncertzālē Baltais flīģelis, Siguldā

Programmā latviešu un šveiciešu tradicionālās un mūsdienu mūzikas saruna divu profesionāļu izpildījumā. Piedalās komponists un etnomuzikologs Valdis MUKTUPĀVELS (kokle, balss) un šveiciešu komponiste Helēna VINKELMANE (vijole, perkusijas).

Šīgada ARĒNĀ līdztekus dažādiem mūsdienu un klasiskās mūzikas atskaņojumiem būs iespēja baudīt arī folkloras mūsdienu interpretācijas. 27. oktobrī kultūras pilī Ziemeļblāzma, 28. oktobrī Hotel Promenade, Liepājā un 31. oktobrī koncertzālē Baltais flīģelis, Siguldā uzstāsies atzītais latviešu etnomuzikologs, komponists un mūziķis Valdis MUKTUPĀVELS kopā ar šveiciešu komponisti un vijolnieci Helēnu VINKELMANI (Helena Winkelman). Viņu izpildījumā programmā NO ALPIEM LĪDZ GAIZIŅAM dzirdēsim latviešu un šveiciešu tradicionālās un mūsdienu mūzikas improvizācijas savdabīgā muzikālā dialogā.

Runājot par gaidāmā koncerta programmu, abi mākslinieki uzsver, ka viņu muzikālā sadarbība ir atklājusi pārsteidzošas līdzības abu tautu vēsturiskajā muzikālajā mantojumā - mūsu folklora un tautas mūzika ir daudz tuvāka nekā sākotnēji tas varētu likties. Par to būs iespējams pārliecināties arī koncerta apmeklētājiem - stāstos, dziesmās un šveiciešu un latviešu tautas deju mūzikas atskaņojumos – gan klausoties gadsimtiem senās, arhaiskās melodijās, gan baudot mūsdienīgas interpretācijas un improvizācijas, kas taps turpat uz skatuves, klausītāju klātbūtnē.

VALDIS MUKTUPĀVELS (1958) ir latviešu zinātnieks, etnomuzikologs, komponists un mūziķis. Viņa kompetences jomā ir Latvijas un Baltijas tradicionālā un mūsdienu mūzikas kultūra - vēsture, tradīcijas, mūzikas instrumenti, Baltijas reliģijas un identitātes jautājumi.

Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti un Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Mākslas doktors, etnomuzikoļoģijas asociētais profesors LU, Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes Letonikas un baltistikas nodaļas vadītājs, par savu darbu saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus - Lielo folkloras gada balvu (2003, 2004), Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina 5. pakāpes ordeni (2001), Biedrības Norden Latvijā gada balvu Ar sirdi ziemeļos (1999), Ojāra Vācieša literāro prēmiju autoru grupas sastāvā (1993). Darbojies vairākās komisijās kā Baltijas mūzikas eksperts, piedalījies vairāk nekā 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos, ir daudzu populārzinātnisku publikāciju autors, mācību programmu autors. Lasījis lekcijas un pasniedzis kursus ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs Helsinkos, Oslo, Glāzgovā, Edinburgā, Klaipēdā, prāgā, Greifsvaldē, Kauņā un citur.

Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem uzstājas kā tautas mūzikas dziedātājs, spēlē kokli, dūdas un citus tradicionālos instrumentus. Ar koncertiem viesojies ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Indijā, Japānā un Austrālijā. Sacer kora, instrumentālo un filmu mūziku.

Komponiste un vijolniece HELĒNA VINKELMANE (Helena Winkelman) dzimusi 1974. gadā Šafhauzenā, Šveicē, profesionālu baroka mūzikas atskaņotājmākslinieku ģimenē. Vijoļspēli apguvusi kopš agras bērnības, vēlāk studējusi Lucernā, Manheimā, Bāzelē un Ņujorkā. Aktīvi koncertē kā soliste un dažādos kamermūzikas sastāvos - Vinkelmanes repertuārā ir vairāk nekā 350 darbu. Kopš 1996. gada regulāri uzstājas festivālos, tostarp IMS Prussia Cove Lielbritanijā, Young Artists In Concert Šveicē, The Bastad Chamber Music Festival Zviedrijā u.c. Vinkelmane ir Lucernas Festivāla orķestra dibinātājsastāva mūziķe. Īpaši iecienījusi kamermūziku un brīvu improvizāciju, daudzus gadus muzicējot kopā ar slaveno šveiciešu folkmūziķi Noldi Alderu (Noldi Adler). 2011. gadā kļuvusi par kameransambļa Camerata variabile Basel māksliniecisko vadītāju. Spēlē uz vectēva dāvinatas vijoles (F.Ruggier, 1687. gads). No 2004. līdz 2007. gadam studējusi kompozīciju pie Rolanda Mozera (Roland Moser) un Georga Frīdriha Hāsa (Georg Friedrich Haas). Viņas kompozīcijas atskaņotas gan Eiropā, gan ASV un Āzijā, saņēmusi pasūtinājumus no Sinfonietta Basel (Bāzele), The Musikfabrik (Ķelne), The Harvard Musical Association (Bostona), Pro Musicis (Parīze), Davosas Mūzikas Festivāla, Bāzeles kamerorķestra, Lucernas Mūzikas Festivāla un daudzām citam grupām un solistiem.