BULĒZS. KSENAKIS. PETRAŠKEVIČS. DZENĪTIS

Otrdien, 8. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā
Piedalās: Monika MATĪSENA (Monika Mattiesen, flauta, Igaunija), Mihaels VENDEBERGS (Michael Wendeberg, klavieres, Vācija / Šveice), GIUNTER PERCUSSION (Lietuva), Guntars FREIBERGS, Mikus BĀLIŅŠ, Edvards Paulis MUZIKANTSArmands SILIŅŠ

PIRKT BIĻETES

Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA 2022. gadā noslēgs diviem 20. gadsimta mūzikas revolucionāriem, divām spilgtām avangarda leģendām veltītā koncertprogramma, kurā dzirdēsim līdz smalkākajai niansei noslīpētas harmoniskās struktūras un rūpīgi izstrādātu ritma valodu.

Rīgas Reformātu baznīcu vispirms pieskandinās duets, kurā apvienojusies igauņu flautiste Monika MATĪSENA, kura pazīstama arīdzan kā ansambļa Küberstuudio dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja un laikmetīgās mūzikas festivāla AFEKT direktore, un vācu pianists un diriģents Mihaels VENDEBERGS, kurš no 2000. līdz 2005. gadam Pjēra Bulēza vadībā muzicējis pasaulslavenajā Ensemble Intercontemporain. Abu starptautiski labi pazīstamo mūziķu sniegumā skanēs gan jau pieminētā Bulēza kompozīcijas, tostarp Sonatina un Notation, gan divu Igaunijas skaņumākslas lepnumu – Helēnas Tulves un Galinas Grigorjevas – opusi, kā arī mūsu pašu lieliskā skaņu juveliera Jāņa Petraškeviča jaundarbs!

Savukārt festivālu noslēgs Andra Dzenīša Canti della peste jeb ar itāliešu renesanses vārsmām rakstītās Mēra dziesmas, kas komponētas viņa uzticamajiem domubiedriem mūzikā – baritonam Armandam SILIŅAM un sitaminstrumentālistam Guntaram FREIBERGAM, kā arī šīgada jubilāra – komponista, mūzikas teorētiķa, arhitekta un inženiera Jaņņa Ksenaka – iespaidīgais opuss Pléïades. Šīs sešiem sitaminstrumentālistiem rakstītās sengrieķu mitoloģijas iedvesmotās kompozīcijas atskaņojumam spēkus apvienojušI lietuviešu mūziķi Pāvels GINTERS (Pavel Giunter), Sigits GAIĻUS (Sigitas Gailius) un Andrjus REKAŠUS (Andrius Rekasius) no ansambļa GIUNTER PERCUSSION un mūsu perkusionisti Guntars FREIBERGS, Mikus BĀLIŅŠ un Edvards Paulis MUZIKANTS.

MONIKA MATĪSENA (Monika Mattiesen, 1966) ir igauņu flautiste un komponiste, kuras galvenā uzmanība pievērsta laikmetīgās elektroakustiskās un multimediju mūzikas interpretācijai un jaunākās igauņu komponistu mūzikas popularizēšanai. Viņa ir ansambļa Küberstuudio dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja, kā arī laikmetīgās mūzikas festivāla AFEKT direktore. Beigusi Tallinas Mūzikas akadēmiju un maģistrantūru Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, studējusi arī Zviedrijas mūzikas akadēmijā, kopš 2015. gada pasniedz laikmetīgo mūziku Tartu universitātē. Kā izpildītājmāksliniece sadarbojusies ar daudziem ievērojamiem šodienas komponistiem – viņas repertuārā ir Filipa Manurī, Ivana Fedeles, Kaijas Sārjaho, Pjēra Žodlovska, Karlheinca Štokhauzena, Jūri Reinveres, Čikako Morišitas, Tenu Kervitsa, Marta Sīmera, Marta Sīmera, Toivo Tuleva, Galinas Grigorjevas un daudzu citu autoru darbi. Sadarbojusies ar The Athelas Sinfonietta (Kopenhāgena), ensemble mosaik (Berlīne), Stuttgart Vocalsolisten, Tallinas kamerorķestri, Vantā (Somija) un Krasnojarskas (Krievija) simfonisko orķestri, Pērnavas pilsētas orķestri, Vanemuine Symphony Orchestra, 21st Century Orchestra, NYYD Ensemble u. c. Saņēmusi vairākus nozīmīgus Igaunija valsts apbalvojumus par savu komponistes darbu.

Foto Magdalena Hofnere

Vācu pianists un diriģents MIHAELS VENDEBERGS (Michael Wendeberg, 1974) studējis klavierspēli pie Markusa Stendža, Bernda Glemzera un Benedeto Lupo. Uzvarējis vairākos valsts un starptautiskos pianistu konkursos, kā solists uzstājies Kārnegī koncertzālē, prestižajos Lucernas un Zalcburgas festivālos, koncertējis ar prestižiem orķestriem Džonatana Nota, Mareka Janovska un Daniela Bārenboima vadībā. No 2000. līdz 2005. gadam strādājis kopā ar Pjēru Bulēzu ansamblī Ensemble Intercontemporain Paris, bijis arī viņa asistents. No 2008. līdz 2009. gadam bijis Daniēla Bārenboima asistents Berlīnes Valsts operā, pašreiz ir Lucernas operas muzikālais vadītājs un ansambļa Contrechamps Ensemble vadītājs Ženēvā.
en.karstenwitt.com/artist/michael-wendeberg

ARMANDS SILIŅŠ (1978) muzikālo izglītību ieguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā vokālās pedagoģes Margaritas Gruzdevas klasē. Kopš 1999. gada ir Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks. Ar baritona solo piedalījies Jāņa Kalniņa kantātes Garā nakts, Antonio Vivaldi Dixit Dominus, Franča Šūberta Mesas Solmažorā, Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētku oratorijas, Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, Tava zeme deg, Gabriela Forē Rekviēma, Karla Orfa Carmina Burana un Hektora Berlioza Fausta pazudināšana atskaņojumos. 2011. gadā nominēts Latvijas teātra gada balvai Spēlmaņu nakts kategorijā Gada sasniegums muzikālajā izrādē par Dievlodziņa lomu Bruno Skultes operā Vilkaču mantiniece. Saņēmis Latvijas Gāzes Gada balvu Operai 2015 kā labākais operas solists.

GIUNTER PERCUSSION 1995. gadā dibinājis Pāvels Ginters – viens no slavenākajiem sitaminstrumentālistiem Lietuvā. Ginters ir pieprasīts solists un spēlē klasisko, mūsdienu un džeza mūziku. Daudzi komponisti veltījuši viņam savus darbus. Giunter Percussion Lietuvā ir pirmais šāda sastāva ansamblis, kurā muzicē augsta līmeņa profesionāļi. Tā dalībnieki kā solisti nereti uzstājas kopā ar vadošajiem Lietuvas orķestriem. Ansamblis bieži muzicē festivālos Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Dānijā un citur.
www.facebook.com/giunterpercussion

Šajā skaņdarbā klausītājs tiek aicināts uzkavēties telpā, ko veido noteikts skaņu lauks un tā transformācijas. Ieskanas gan motīvi un izvērsti muzikāli žesti, kas uzstājīgi atgriežas un piesaka sevi aizvien no jauna, gan arī gaisīgas, trauksmaini neirotiskas skaņu figūras, kas strauji pazib garām. Mūzikas plūdums ir raits un dinamisks, bet viscaur viegli klibojošs: tas nosaka spriedzi, kas atslābst vien skaņdarba izskaņā – lēnā un klusinātā.

Jānis PETRAŠKEVIČS par jaundarbu STRĀVAS / CURRENTS
Masveidīga mēra iznīcība viduslaiku pasauli piemeklējusi vairākkārt, piešķirot dzīves un nāves robežai pavisam citu nozīmi. Nostāšanās neizbēgamā priekšā, dzīves jēgai piešķir pavisam citu nozīmi. Trīs dziesmas radītas ar itāļu renesanses dzejnieku dzeju, kuru dzīves tā vai citādi šķērsojusi mēra klātbūtne tā laika Itālijā. Viņu rakstītais vēsta par mūžīgām tēmām - mīlestību, pieķeršanos, aizmirstību, ilgām, skumjām, aiziešanu citā pasaulē. Skaņdarbs veltīts maniem draugiem – baritonam Armandam Siliņam un sitaminstrumentālistam Guntaram Freibergam. Izmantojot sitaminstrumentus, apzināti vēlējos būt taupīgs, ierobežojot sevi  šaurā instrumentārijā. Tas ir kā simbols askēzei, ierobežojumiem, kuri dzīvi spēj nodrošināt ar ne mazāk interesantiem notikumiem.

Andris DZENĪTIS par jaundarbu MĒRA DZIESMAS

Festivāla programma

Festivāla biļetes


Raidierakstu cikls