Nakts dziesmas

Trešdien, 25. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē
Koncerta programma.pdf

PIEDALĀS: Katrīna Paula FELSBERGA (balss), Agnese EGLIŅA (klavieres), Terēza TĪRMANE (flauta), Alise GOLOVACKA (flauta), Pauls Ēriks SKUJIŅŠ (čells), Arnis STEPIŅŠ (sitaminstrumenti)

PROGRAMMĀ: Henrijs Poikāns, Andris Dzenītis, Kristaps Pētersons, Džordžs Krams (George Crumb),  JVLMA Kompozīcijas nodaļas studentu skaņdarbi

PIRKT BIĻETES

Arēnas skatuvi dalot ar JVLMA studentiem, programmas Nakts dziesmas īstenotājas – jaunais vokālais talants Katrīna Paula Felsberga un daudzpusīgā pianiste Agnese Egliņa – aicina patverties vakara miera gaisotnē un mistiskas krēslas aizsegā. Pārlapojot leģendārā Džordža Krama Latvijā vēl neskanējušo vokālo ciklu Parādības ar amerikāņu dzejas granda Volta Vitmena suģestējošajām vārsmām par nāves daudzajām sejām, klavieru taustiņu un stīgu ārkārtīgi bagātīgās tembrālās nokrāsas savīsies ar balss dzidrumu, dūkšanu un čivināšanu. Par mieru savā mūzikā runās Henrijs Poikāns, bet Rīgas nakti uzburs Kristaps Pētersons, Andris Dzenītis klausītāju uzmanībai nodos jaundarbu Trīs Knuta Skujenieka dzejoļi un pārsteiguma mirkļus sagādās kompozīcijas studentu jaunākās partitūras.

PROGRAMMA

Dāvids Krists BALODIS (2001) “Slēpnis" – pirmatskaņojums
Atskaņo Terēza Tīrmane (flauta)
Skaņdarbs, lai gan rakstīts par Krievijas iebrukumu Ukrainā, stāsta arī par cilvēku, viņa centieniem izvairīties no briesmām, problēmām,
iespējams, arī no atbildības. Mēģinot parādīt visu flautas krāsu spektru, centos atklāt arī cilvēka emocijas, domājot par šiem jautājumiem.

Renārs VELIČKO (1986) “Cilvēks, kas ieiet istabā” – pirmatskaņojums
Atskaņo Pauls Ēriks Skujiņš (čells)
Skaņdarbs iedvesmots no tāda paša nosaukuma latviešu gleznotāja, modernista Niklāva Strunkes gleznas.
Šajā Latvijas Kultūras kanonā iekļautajā gleznā mākslinieks tiecies attēlot kustību laikā un telpā.
Mani piesaistīja arī Niklāva Strunkes dzīvesstāsts, kā arī fakts, ka abi esam nākuši no nelielas apdzīvotas vietas Vidzemē.

Ernests Valts CIRCENIS (2000) “ķēdēs” – pirmatskaņojums
Atskaņo Alise Golovacka (flauta)
Skaņdarba "ķēdēs" nosaukums raisa dažādus jautājumus – kāpēc ķēdes, kāpēc vārds izmantots lokatīvā, kāpēc ar mazo burtu,
kas tajās atrodas, kāpēc, ko tas nozīmē un vai tas vispār atspoguļojas mūzikā? Atrasties ķēdēs nav pasīva darbība,
tas ir sarežģīts esamības stāvoklis ar neizbēgamiem šķēršļiem. Tas ir mehānisms.

Ansels KAUGERS (1985) E m p t y  R o o m s – pirmatskaņojums
Atskaņo Agnese Egliņa (klavieres)
Klasiskajā ķīniešu dzejā tukšas telpas nereti lietotas kā metafora vientulībai. Taču šis drīzāk ir mēģinājums ieskatīties tādā telpā,
kāda tā ir Mortona Feldmana mūzikā, kur skaņām ir tiesības atrasties un nozust, arī neveidojot attiecības kā cēloņiem un sekām.
Pat ja reizēm tas izrādās neizbēgami. Var gadīties, ka šajā telpā uz mirkli ielavās un atkal pazūd arī pats Feldmans.

Andris DZENĪTIS (1978) “Trīs Knuta Skujenieka dzejoļi” – pirmatskaņojums
“Apskaidrība”   “Un visiem ir ļoti grūti”   “Drošinājums”
Atskaņo Katrīna Paula Felsberga (balss) un Agnese Egliņa (klavieres)
Cikls tapis ātri, šī gada septembrī pēc Katrīnas Paulas Felsbergas un Agneses Egliņas rosinājuma.
Visas trīs dziesmas ir ar dzeju no Knuta Skujenieka krājuma "Sēkla sniegā". Dziesmas rakstīju, veltot tās saviem bērniem.

Kristaps PĒTERSONS (1982) “Nakts”
Atskaņo Agnese Egliņa (klavieres)
Naktī var paslēpties no dienas rūpēm, dažreiz pārāk spožās gaismas.
Naktī nevar redzēt, bet var sajust. Sajust pasaules mistisko un neizskaidrojamo…

Džordžs KRAMS (George Crumb, 1929) Apparition (“Parādības”),
Volta Vitmena (Walt Whitman) teksts
The Night in Silence Under Many a Star
Vocalise No. 1, Summer Sounds
When Lilacs Last in the Dooryard Bloom'd
Dark Mother Always Gliding with Soft Feet
Vocalise No. 2, Invocation to the Dark Angel
Approach Strong Deliveress!
Vocalise No. 3, Death Carol ("Song of the Nightbird")
Come Lovely and Soothing Death
The Night in Silence Under Many a Star
Atskaņo Katrīna Paula Felsberga (balss) un Agnese Egliņa (klavieres)
Leģendārā Džordža Krama tembrāli pārsteidzošais vokālais cikls “Parādības. Elēģiskas dziesmas un vokalīzes soprānam un apskaņotām klavierēm” tapis 1979. gadā,

iedvesmojoties no amerikāņu dzejas granda Volta Vitmena suģestējošajām vārsmām par nāves daudzajām sejām.


Henrijs Poikāns (2001) “Ar burtu m sākas Miers”
Atskaņo Katrīna Paula Felsberga (balss) un Agnese Egliņa (klavieres) un
Arnis Stepiņš (sitaminstrumenti)
Šī kompozīcija radīta Amsterdamā – pilsētā, kur pavadīju pusgadu apmaiņas programmā. Šī pilsēta ir liela un strauji pulsējoša,
tajā katram ir svarīgi atrast savu vietu. Kompozīcija ietver izjūtas no šī laika – līdzās brīžiem, kuros dodos pasaulē, meklēju un strādāju,
ir svarīgi arī brīži, kas pavadīti vienatnē. Svarīgi ir atgūt spēkus, atrast mieru, lai dotos tajā un darītu labu.
Vēlējos radīt skaņutelpu ar gandrīz vai bezsvara stāvokli, kurā arī citi var smelties šo kluso, lēno, mierpilno sajūtu.

Andris DZENĪTIS “Trīs Knuta Skujenieka dzejoļi”

I APSKAIDRĪBA
Balodis ielīp debesīs
Un debesis iegūst jēgu
Skudra zālīti pārvelk
Un zeme sāk strādāt
Visi pulksteņi pārlec
Uz jaunu laiku
Bet pašā vidū
Balta pīpene
Māj ar galvu

II  UN VISIEM IR ĻOTI GRŪTI
Mākonis nogurs no sava zeltainuma
Zvirbulis nogurst no sava lidojuma
Pat tērauds tas nogurst no sava
graudainuma
Un es no milzīgā attāluma
Un apvārsnis nogurst no mana
skatījuma
Un vēstule nogurst no mana vēlējuma
Un tu nogursti no mana noguruma
Un visiem ir ļoti grūti
Tikai kaut kur kāds pelēns grauž
Smalku gaisa tiltu zirneklis auž
Pienene palēnām palēnām palēnām
akmeni lauž
Un tava roka trūdzemē spraudekli
sprauž
Un visiem ir kaut kāda cerība
Agrāk vai vēlāk

III  DROŠINĀJUMS
nebaidies
tādas pilis kā dante beatričei es Tev
nebūvēšu
jo to pat bērns spēj saprast
ka tādu arhitektūru apkurināt nav
iespējams
un es negribu lai Tu salsti
nebaidies
es Tev neuzcirtīšu senču dūmistabu
es Tevi nepiesēdināšu pie kvēpaina
acīskodīga pavarda
un es negribu lai Tu raudi
nebaidies
es Tev vispār necelšu māju
es iesēšu mežu lai Tev būtu kur meklēt
un kur apmaldīties

George Crumb, 1929) Apparition

1. The night, in silence, under many a star

The night, in silence, under many a star;
The ocean shore, and the husky whispering wave, whose voice I know;
And the soul turning to thee, O vast and well-veil’d Death,
And the body gratefully nestling close to thee.

2. When lilacs last in the dooryard bloom’d

When lilacs last in the dooryard bloom’d, [ … ]
I mourn’d, and yet shall mourn with ever-returning spring.

3. Dark Mother, always gliding near, with soft feet

Dark Mother, always gliding near, with soft feet,
Have none chanted for thee a chant of fullest welcome?

4. Approach, strong Deliveress!

Approach, strong Deliveress!
When it is so – when thou hast taken them, I joyously sing the dead,
Lost in the loving, floating ocean of thee,
Laved in the flood of thy bliss, O Death.

5. Come lovely and soothing death

Come lovely and soothing death,
Undulate round the world, serenely arriving, arriving,
In the day, in the night, to all, to each,
Sooner or later, delicate death.

6. The night, in silence, under many a star

The night, in silence, under many a star;
The ocean shore, and the husky whispering wave, whose voice I know;
And the soul turning to thee, O vast and well-veil’d Death,
And the body gratefully nestling close to thee.


Foto Jānis Porietis

AGNESE EGLIŅA ir viena no pieprasītākajām pianistēm Latvijā. Viņu raksturo smalka skatuviskā izjūta, rotaļīga precizitāte, spēles spars un atraktivitāte. Mācījusies Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Studējusi JVLMA, ar izcilību absolvējusi Cīrihes mūzikas augstskolu. Daudzu starptautisku konkursu laureāte, divreiz (2010, 2020) ieguvusi Lielo mūzikas balvu Par izcilu darbu ansamblī un Par izcilu sniegumu gada garumā.

“Pianiste, ap kuru kā magnētu koncentrējas spožākie latviešu izpildītājmākslinieki – instrumentālisti un dziedātāji.” (Lauma Malnace). Muzicējusi kopā ar flautisti Ditu Krenbergu, obojistu Egilu Upatnieku, fagotistu Jāni Semjonovu, klarnetistu Mārtiņu Circeni, dziedātājiem Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Kristīni Opolais, Eviju Martinsoni, Elīnu Šimkus un Marlēnu Keini, Jāni Kurševu, Egilu Siliņu, vijolniecēm Kristīni Balanas, Paulu Šūmani, Jūliju Galiču, Janu Ozoliņu, kontrabasistu Gunāru Upatnieku un daudziem citiem, tostarp starptautiski atzītiem solistiem (klarnetisti Hens Halevi un Nikolā Balderū, obojisti Tomass Indermīle un Kristians Šmits, flautists Filips Bernolds u.c.).

Kā soliste uzstājusies ar LNSO, atskaņojot Aleksandra Skrjabina klavierkoncertu kopā ar diriģentu Olari Eltsu un pirmatskaņojot Kārļa Lāča klavierkoncertu ar diriģentu Māri Sirmo. Sadarbojusies arī ar Liepājas Simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori un citiem kolektīviem. Kopš 2011. gada spēlē trio Art-i-Shock, kurš bija pirmais Latvijas Radio 3 Klasika rezidences ansamblis un 2018. gadā saņēma mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons kategorijā Gada akadēmiskās mūzikas albums.

Kā soliste un kamermūziķe Agnese piedalījusies daudzos mūzikas festivālos (Šlēsvigas-Holšteinas mūzikas festivāls, Starptautiskais mūzikas festivāls Monpeljē, Zahara Brona vijolnieku festivāls, VII Kremerata Baltica festivāls, Promenade Zambijā, Lied Forum, Liepājas Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, Šūbertiāde, Jaunās mūzikas festivāls Arēna, Latvijas Jaunās mūzikas dienas, Madonas Latviešu mūzikas svētki, Sansusī, Sensus un daudzi citi). Muzicējusi Dienvidāfrikas Republikā, Zambijā, Zimbabvē, ASV, Grieķijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Ķīnā, Spānijā, Šveicē, Gibraltārā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Albānijā, Norvēģijā, Somijā un citviet.

Solo un ansambļos atskaņojusi gan klasiķu Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Bruno Skultes, Marģera Zariņa, gan mūsdienu autoru – Pētera Vaska, Pētera Plakida, Romualda Jermaka, Imanta Zemzara, Georga Pelēča, Jura Karlsona, Artūra Maskata, Andra Vecumnieka, Andra Dzenīša, Kārļa Lāča, Santas Bušs, Santas Ratnieces, Platona Buravicka, Sabīnes Ķezberes, Gundegas Šmites, Anitras Tumševicas, Kristapa Pētersona - un daudzu citu latviešu komponistu mūziku.

Agnese ir JVLMA Koncertmeistaru katedras docente, vada meistarklases Latvijā, Spānijā, Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā, Zambijā un citviet pasaulē. agnese-eglina.comwww.lmic.lv

Soprāns KATRĪNA PAULA FELSBERGA dzied visu – no opermūzikas līdz džezam un mūzikliem. Mācījusies Rīgas Doma kora skolā, kur ieguvusi diplomu akadēmiskajā dziedāšanā un kordiriģēšanā. Pašlaik studē Berlīnes Mākslas universitātē profesores Džūlijas Kaufmanes klasē.

Starptautisku konkursu laureāte, to skaitā labāka soprāna titula ieguvēja Džūlio Peroti jauno operdziedātāju konkursā (2017) un Alfrēda Kalniņa jauno vokālistu konkursa uzvarētāja (2019) Ir arī’Bundeswettbewerb Gesang Berlin fināliste (2020) un Tomasa Hampsona vadītās Heidelberger Frühling Lied akadēmijas stipendiāte Heidelberger Frühling festivāla ietvaros.

Vairākus gadus dziedājusi Rīgas Doma meiteņu korī Tiara, ar kuru kopā piedalījusies daudzos projektos (Bendžamina Britena Spēlēsim operu „Mazais skursteņslauķis” Latvijas Nacionālajā operā, Karla Dženkinsa Adiemus, latviešu komponistu kopdarbā Kartupeļu opera, kur atveidoja Kartupeļu māsas lomu, Imanta Ramiņa bērnu operā Lakstīgala). 15 gadu vecumā dziedājusi galveno lomu mūziklā Mana skaistā lēdija, 2018. gadā – solo Dziesmusvētku noslēguma koncertā. Studiju ietvaros piedalījusies Šūberta nedēļā Pjēra Bulēza zālē Berlīnē, kur strādājusi ar tādiem pianistiem kā Greiems Džonsons, Volframs Rīgers un Hartmūts Hells. 2019. gadā tika uzaicināta piedalīties meistarklasēs Zalcburgas Vasarsvētku festivālā, ko vadīja Silvana Baconi Bartoli un pasaulslavenais soprāns Čečilia Bartoli. Meistarklasēs papildinājusies arī pie pedagoģes Margaretas Honigas. Koncertē Latvijā un ārzemēs, izpildot solo izvērstas formas darbu atskaņojumos, mūziklos un operās. 2021. /2022. gada sezonā debitējusi Latvijas Nacionālajā operā ar Cerlīnas lomu Mocarta operā Dons Žuans.




Foto Jānis Porietis
Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Makita OY, Gētes institūta Latvijā, Francijas institūta Latvijā, Spānijas kultūras fonda AC/E, Adama Mickēviča institūta un Bāzeles pilsētas atbalstu. Festivālu atbalsta arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 Klasika, kā arī Ilze Grudule personīgi. Pateicamies par tehnisko atbalstu www.skatuvestehnika.lv!